Svētavota ala ir pirmā Latvijas ala, kas minēta zinātniskajā literatūrā. Jau 1764. gadā to aprakstīja vācbaltu etnogrāfs G. F. Millers.
Svētavota ala ir pirmā Latvijas ala, kas minēta zinātniskajā literatūrā. Jau 1764. gadā to aprakstīja vācbaltu etnogrāfs G. F. Millers.
Vienas no garākajām alām Kurzemē. Sarežģītu, šauru un zemu alu labirints, kas 1993. gadā atrakts un kādu laiku bijis ap 40 m kopgarumā.
Uz Velna akmeni ir trīs secīgas norādes Plostu–Aizdzires lielceļa malā, kas ļauj akmeni viegli atrast, bet par Velna alu stāsta tikai pēdējā norāde pie automašīnu stāvvietas pie Plostu–Aizdzires lielceļa.
Ala, gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa.
Liepas ciemā, aiz pieminekļa 1919. gada Cēsu kaujās kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem. No speciāli iekārtotā stāvlaukuma ir norāde uz objektu, norādes izvietotas arī vairākos krustojumos pie Liepas ciema.
Lībiešu pilskalna Salacas upes puses nogāzē
Abavas labā pamatkrasta nogāzes vidusdaļā, ap 300 m augšpus Māras kambariem.
