Klaipveida, līdz 7 m augsts paugurs, kam varbūt kādreiz bijušas nostāvinātas malas. Ap 30 m diametrā esošais plakums ļoti izrakņāts ar grantsbedrēm un kara laika ierakumiem. Lai arī 19.gadsimtā šo kalnu baltvācu pētnieki pieskaitīja pilskalniem, pierādījumu tam nav. Kultūrslānis nav atrodams. Pēc nostāstiem, kalns sanests ar cepurēm. Kalna ZR nogāzē atrodas Upurakmens.
Kalns varētu būt apdarināts kulta vietas vajadzībām, jo pilskalna pazīmes tam nav. Pēc nostāstiem tas it kā mākslīgi radīts, tomēr īstenībā tas radies ledāja darbības rezultātā un tuvējā apkārtnē ir vairāki līdzīgi kalniņi. Netālu no Cepures kalna atrodas mazs ezeriņš ar zīmīgu nosaukumu – Kapenītis, kas liecina par kapiem, un tiešām turpat netālu arī ir. Šeit kopumā ir plašāks senvietu komplekss, ko pētījuši vācbaltu pētnieki jau 19.gadsimtā, kā arī nesenos gados plašāk pētījis un aprakstījis Juris Urtāns.
Kalns uzlūkojams kopā ar Upurakmeni.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.