Daviņu Lielais akmens

Pirmais šāda veida akmens, kas atklāts Latvijas teritorijā un kam piešķirts pieminekļa statuss. Atklāts 1925. gadā (pētnieks A. Štāls). Ilgu laiku šis akmens tiks uzskatīts par vienīgo šāda veida objektu. Ievērojams ar saviem virspusē izveidotiem 32 noapaļotiem konusveida dobumiņiem (diametrs līdz 15 cm, dziļums līdz 7 cm), kādi raksturīgi Ziemeļeiropā izplatītajiem kultakmeņiem. Uzskata, ka 1. g.t. otrajā pusē pr. Kr. pie šiem akmeņiem notika mirušo un auglības kulta rituāli. Citas verijas, ka dobumi tika lietoti: ziedojumu ievietošanai, astronomiskiem vērojumiem, akments tika izmantots kā savdabīgs mūzikas instruments, kā arī – akmens pulvera iegūšanai, lai lietotu ārstniecībā. Datējums – no akmens laikmeta līdz viduslaikiem. Akmens izmēri: garums: 4 m, platums: 2,8 m un augstums – 1,4 m augsts. Latvijā šobrīd zināmi 59 šāda veida bedrīšakmeņi. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Citi objekti tuvumā: Dikļi, Burtnieku ezers, Mellaču akmens. (Urtāns J., 1990, Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi, Avots, Rīga, 7. – 8. Lpp; Latvijas petroglifu centrs 2008, projekts Valmieras rajona dižakmeņi).