Lēzens uzkalns, kura nosaukums liecina par varbūtēju seno kulta vietu — upurkalnu. Tomēr ir arī versija, ka kalna nosaukums radies no ozoliem, kas it kā kādreiz auguši uz tā, un transformējies no krievu valodas vārda „dub” (‘ozols’). Pirmoreiz Dupurkalnu aprakstījis novadpētnieks T. Dzintarkalns 1924. gadā. Vairākkārt izteiktas hipotēzes, ka tas varētu būt bijis pat pilskalns. Kultūrslānis un pārliecinošas zemes darbu (pārveides) pazīmes nav atrastas.
Stāstījums
Arheoloģisku pierādījumu kā par senu kulta vietu nav. Ir vairākas saturiski īsas un tradicionālas teikas, kas stāsta, ka kalnā nogrimusi pils. Kalns papildina Valdemārpils un tās apkārtnes kultūrvēsturisko vietu apjomu kā teiksmaina vieta, kuras nozīme senatnē vēl ir pētāms jautājums.
Blakus kalnam, iespējams, ir līdzināta virsma, tā kā plakums. Bet pierādījumu par pilskalna esamību nevienam no kalniem arī īsti nav. Pilskalnu pētnieks E. Brastiņš 1920. gados nevienu no kalniem par pilskalnu nav atzinis.
