Dzirnavkalns

Dzirnavkalns – 87 m. vjl. agrāk saukts arī Sudmalkalns, atrodas Vilkmuižas ezera dienvidu galā. Šī vieta tiek uzskatīta par seno kuršu kulta vietu, kur Livonijas ordenis 13.gs. uzcēla mūra pili. Hronikā tā pēdējo reizi minēta 1636. gadā. Vēl redzamos pils pamatus 1839. gadā uzmērījis Ārlavas muižas “Vecjunkuros” dzimušais Johans Heinrihs Voldemārs (1819 – 1880) – pirmais latviešu izcelsmes vēstnieks. Precīzas ziņas iegūtas par 19. gs. sākumu, kad 1835. gada pavasarī savstarpēju līgumu par zemes, visa kalna plakanumu iegūšanu dzimtīpašumā ar noteikumu uzcelt dzirnavas parakstījuši zemes īpašnieks, Nurmuižas majorātmuižas barons Fridrihs fon Firkss (ap 1796–1863) un dzirnavnieks Fridrihs Vicinskis. Holandiešu tipa vējdzirnavas veica uzdevumu, dzirnavnieki gan mainījās bieži. Laikā līdz 1875. gadam zeme sadalīta. Dzirnavas ar mazāko namiņu palika dzirnavniekam, 1886. gadā tās nopirka Ābrams Jeruhmanovs. Bet kalna malā ar ainavisku skatu uz Jauntalsiem baroniete Emīlija Katrīna fon Heikinga, Vandzenes muižas dzimtkunga Teodora fon Heikinga atraitne, uzcēla plašu namu – Villa Heyking. Vējdzirnavas darbojušās vēl 1. Pasaules kara laikā un nodedzinātas ap 1921. gadu. Šodien nekas vairs neliecina par dzirnavu bijušo vietu. No Dzirnavkalna paveras skats uz Vilkmuižas ezeru, tirgus laukumu, 1950. – 1960.g. celto privāto māju rajonu, Talsu ledus halli. Ejot pa Kalna ielas veco bruģi, nonākam Ezeru laukumā, slavenā Dižmāras tirgus vietā. Te iekārtota piemiņas vieta 1997. gada 28. jūnija Talsu traģēdijas upuriem „Dzīvības aplis, nāves ēnā” (tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs).

Alsberga, Z. Kalmanis. Talsu namu stāsti (2017). Akas iela. Kalna iela.