Dobumakmens, kas atbilst bļodakmeņu tipam, ir kādreiz ticis rūpīgi izgatavots, bet pēc tam nezināmu personu sapostīts. Tas ir sašķelts, iespējams, arī pārvietots no kādas citas vietas, jo pašreizējā vieta īsti nav raksturīga šāda tipa dobumakmeņiem. Akmens augstums ir 0,8 m, garums 1,13 m, platums 1,1 m. Prasmīgi izkaltā dobuma diametrs 0,43 m, dziļums 7–8 cm. Bļodas apakša plakana, malas stāvas. Bļodakmeņiem tipiskās sānmalu rievas šim akmenim nav izkaltas. Ir izteikts pieņēmums, ka bļodakmens pāršķēluma vietā pietrūkst ap 5 cm bieza sloksne, kas varētu būt nokalta un aizvesta, iespējams, izmantota kādai kapu plāksnei. Lielkristālisks, gaišpelēks granīts. Bļodakmens pētniekiem zināms kopš 1995. gada, kad to uzrādījuši vietējie iedzīvotāji. Akmeni zina tuvākajās apdzīvotajās mājās — Avotiņos.
Stāstījums
Nozīmīgs tieši kā kvalitatīvi izgatavots bļodakmens, kas šeit mežos kalpojis kā kulta vieta. Tomēr tas arī parāda cilvēku nevērību vai pat neiecietību pret senajiem kulta pieminekļiem — akmens ir stipri bojāts. Nav zināms, vai akmens sašķelts nejauši, meklējot materiālu kādam kapu piemineklim vai būvei, vai arī tas sapostīts speciāli, ar mērķi iznīcināt seno kulta vietu. Līdzīgi pāršķelts bļodakmens zināms Pāvilostas apkārtnē (Dzeņu bļodakmens).
