Vecā ozola apkārtmērs 6,93 m. Pie zemes tam liels dobums. Ap ozolu ir sētiņa. Ir arī norāžu zīme.
No 20.gs.sākuma līdz 2.pasaules karam pie ozola bijusi zaļumbaļļu vieta un muzikanti sēdējuši ozolā speciāli iekārtotā platformā. Par ozola kultisko nozīmi nav īstas skaidrības, jo tādas nav apliecinātas ar jebkādiem pierādījumiem. 1932.gadā mežkopis Krišs Melderis savā grāmatā “Meža vakari” ozolu nosaucis par Zemgales krīvu.
Ozola vecums varētu būt ap 350 gadu.