Ģērķu Dieva (Upuru) kalns

Ģērķu Dieva (Upuru) kalns atrodas Ogres upes pļavās, kas sen nepļautas un aizaugušas zāli, bet kādreiz ir tikušas lietotas kā tīrumi. Dieva kalns ir zīmīgs, reljefā labi nodalīts, ieapaļš, kukuļveidīgs, A–R virzienā orientēts, ap 20 m garš, ap 3 m augsts labi ieraugāms izcēlums, kas apaudzis ar lieliem lapu kokiem — ozoliem un liepām. Kalnam ir stāvas malas ar krasu pāreju no nogāzes uz pakājes līdzenumu. Iespējams, ka kalns ir mākslīgi apdarināts, jo jūtami izceļas līdzenajā apkārtnē. Kalna malā ir lielāka ozola celms un pussatrūdējušais stumbrs. 1970. gados, kad šis ozols vēl bija dzīvs, tā apkārtmērs bijis ap 5 m, tomēr šis ozols neesot tas, pie kura kādreiz nesti ziedojumi. Par kalnu kā seno svētvietu liecina tā nosaukumi un jau kopš 19. gs. beigām pierakstītā folklora par ozolu, pie kura baroti dieviņi, un par dieviņu atriebību pēc necienīgas uzvedības. Pēc citiem nostāstiem, zviedru zaldāti Dievu kalnu sametuši kara laikā ar cepurēm, kalniņā apglabāta zviedru manta un ieroči, te apglabāti arī cilvēki. Gaisa līnijā netālu no Dieva kalna, otrpus Ogres upei atrodas Ozolēnu senkapi un Aderkašu pilskalns. Spriežot pēc folkloras, Dieva kalns pēdējā izmantošanas periodā varētu būt vieta, kur baroti mājas gari. Apkārtnes arheoloģiskajām senvietām ir daudz agrāks datējums, un nav izslēdzams, ka Dieva kalns kā svētvieta izmantots arī daudz agrāk.