Gulbīšu Upurakmens

Apraksts

Gulbīšu Upurakmens ir sena kulta vieta, par kuru līdz pat mūsdienām saglabājušies nostāsti par ziedojumu likšanu. Par senāku akmens saistību ar rituālām darbībām liecina nelielos arheoloģiskajos izrakumos akmens pakājē atklātā melnā, ogļainā zeme. Tāpat apstiprināts, ka te kādreiz zemē ierakti organiskas izcelsmes ziedojumi. (Urtāns, J. (1990). Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi). Ledāja atnestais granīts ir iespaidīgiem izmēriem: garums 4,8 m, platums 2,8 m, taču augstums tikai 0,6 m. Tā līdzenajā, nedaudz nolaidenajā virsmā vērojams mākslīgi veidots garens iedobums (garums 1,3 m, platums 0,6 m, dziļums 0,13 m). Iedobuma malas ir nedaudz apdrupušas – viens no skaidrojumiem gūstams no Pieminekļu valdes arhīva materiāliem: 1919. gadā meža cirtēji uz akmens sakūruši lielu uguni. Vietējie ļaudis akmeni kopš sendienām sauc par Upurakmeni vai arī par Senču akmeni. (Urtāns, 1993) Tuvumā Jurģu baznīckalns, Gulbīšu senkapi, Ruķu egle, Alksnīšu senkapi. Akmens iekļauts valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu sarakstā (VKPAI 2382). Atrodas AS Latvijas Valsts Meži īpašumā.

Stāstījums

Stāsta, ka ūdens, kas pēc lietus sakrājas garenajā muldā, esot lietojams acu kaišu ārstēšanai. Pateicībā par dziedināšanos akmens muldā metuši sīkas monētiņas. Šī tradīcija saglabājusies līdz pat mūsdienām. Par citiem seniem ritiem liecina melnā, ogļainā zeme akmens pakājē. Nelielie arheoloģiskie izrakumi parādījuši, ka te kādreiz zemē ierakti organiskas izcelsmes ziedojumi. (Urtāns, J. (1990). Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi). No Gulbīšu iedzīvotājas A. Dūmiņas-Heidokas stāstījuma 2011. gada 6. jūlijā (pierakstīja I.Kucina, A.Klepers): „Tālāk ir bijusi Jurģu baznīca, no kuras palikuši daži akmeņi. Ir meklētas zīmes par baznīckalnu, bet nekas līdz šim nav atrasts. Iepriekš Gulbīšos dzīvojis mežsargs ar māsām. Viņiem bijusi arī kalpone — veca sieva, kas stāstījusi, ka katru svētdienu mežsargs ar māsām gājis uz baznīcu mežā.”

Statuss

Informācija Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes reģistrā.

Atrašanās vieta

Koordinātas: 57.50998, 25.90506

Waze Google Map Sygic Car Navigation

Komentāri

No A. Dūmiņas-Heidokas stāstījuma: „Tālāk ir bijusi Jurģu baznīca, no kuras palikuši daži akmeņi. Ir meklētas zīmes par baznīckalnu, bet nekas līdz šim nav atrasts. Iepriekš Gulbīšos dzīvojis mežsargs ar māsām. Viņiem bijusi arī kalpone — veca sieva, kas stāstījusi, ka katru svētdienu mežsargs ar māsām gājis uz baznīcu mežā. Pati Gulbīšu māja celta 1874. gadā (atzīme uz mājas pamatiem).

Foto, video

Projekta “Kulta identitāte” arhīvs