Īvānu Velnakmens

1894. gadā Priednieku Pēteris laikrakstā „Balss” rakstījis: „Agrāk dievainēs pie šā akmens esot ziedots gariņiem. Bet par to ticis paziņots kungam, kas tad to stingri noliedzis. Kara laikos zem šā akmens esot aprakta nauda, ko tur reizēm Velns liekot kaltēt.” Īvānu Velna akmens tuvākā apkārtne ir stipri izrakņāta, jo ļaudis nostāstiem ticējuši un cītīgi meklējuši apslēpto naudu. Kā stāstījuši veci ļaudis, tad vēl 19. gs. vidū vasaras naktīs ļaudis nesuši ziedojumus — rudzu vārpas, olas, ogles — un likuši tos pie akmens, nevis dobumā, kā to varbūt varētu domāt. Uzskatījuši, ka pie akmens ir nelaba vieta un tā tuvumā bieži sper zibens. Šo dažādo nostāstu apvīto akmeni saukuši arī par Upurakmeni. Spriežot pēc nostāstiem un dobuma veida, tas uzlūkojams par muldakmeni un saistāms ar senām kulta un arī cita veida tradīcijām (J. Urtāns. 1990. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi). „Reiz kādi gani ganījuši lopus netālu no akmens. Te ap pusdienas laiku pienācis kāds melns kungs un solījis dot ganiem visu mucu zelta naudas, ja gani atdošot brangāko vērsi. Naudas muca vēlusies ārā, bet vērsi sākuši plosīt vilki. Gani vilkus gan aizbaidījuši, bet muca atkal pavēlusies zem akmens.” (Urtāns, 1993)

Waze Google Map Sygic Car Navigation

Blakus akmenim aiz lazdu krūma ir veca, liela mežābele.

Projekta “Kulta identitāte” arhīvs

• 
  Voļģu Velnakmens
• 
  Zeduļu Baznīcas kalns
• 
  Ūbānu Baznīckalns, Ozolkalns

• Arnicēnu pilskalns
• Cesvaines pilskalns
• Jaunandrānu pilskalns