Kaniņu kalns

Pirmās ziņas par Kaniņu kalnu kā pilskalnu reģistrētas 1929. gadā, bet 1932. gadā pieminekli plašāk aprakstīja A. Gusars. Pilskalns, kas apaudzis ar kokiem, ierīkots ZR–DA virzienā orientētas kaupres ZR galā. Kaupre, kas virs meliorētajām pļavām paceļas 9 m augstu, ir paralēla Aģes upei un veido upes kreisās puses senkrastu. Izbagarētā upe tagad par 150 m atvirzīta no pilskalna. Kaupres ZR gals no pārējās grēdas atdalīts ar 6 m dziļu pārrakumu, no kura izraktā zeme kalna DA galā veido 20 m garu un 2,5 m augstu pakavveida valni. Pilskalna plakums ir izlīdzināts, 80 m garš un 18–24 m plats. Plakuma ZR galā izveidots 12 m garš un 1,3 m augsts valnis, bet kalna ZR gala nogāzē, 5 m zem plakuma līmeņa — vēl viens 15 m garš un nepilnu metru augsts valnis. Visās Kaniņu kalna malās jau agrākos laikos izraktas apmēram 10 neliela izmēra grantsbedres, kas kopējo pilskalna veidolu tomēr nav stipri izmainījušas. Pilskalna ZA pakājē kādreiz bijis dambis, iespējams, būvēts pilskalna aizsardzībai ar ūdens uzdambējuma palīdzību. Meliorācijas darbos dambis nolīdzināts. Pilskalna plakumā un nogāzē konstatēts 0,25–0,35 m biezs kultūrslānis, kurā it kā atrasts pirksta gredzens. Iespējams, ka Vidrižu Kaniņu kalns saistāms ar Indriķa Livonijas hronikā minēto Lēdurgu, jo pašā Lēdurgā pilskalns nav zināms. Par iespējamo kalna sakrālo nozīmi liecina nostāsti, ka kalnā reiz bijusi baznīca. Kaniņu kalnā pirms gadiem desmit ir nocirsts pamežs, bet tagad tas saaudzis necaurejamā jaunaudzē un kalns, īpaši tā plakums, ir grūti pārstaigājams. (Urtāns, 1995, ar papildinājumiem.)