Teicēja Lauma Prūse, kas to dzirdējusi no savas mātes, stāstīja par Kāpurkalna kapsētu, kas atrodas Gaujas krastā ap 1 km uz ZR no Spulgām (Zosēnu pagasta padome, 2012, ER). „Tie [akmeņi] ir divi, viens no tiem ar dobumīnu (dobulīti) ir vietējas nozīmes Latvijas Valsts aizsargājams vēstures piemineklis ar aizsardzības nr. 4.00258.000. Tas stāvējis Kroga braslā, ezera ZA krastā. Otrs atradies Vērša braslā, ezera D krastā. Šie akmeņi kalpojuši ziedojuma nolikšanai.” Iedzīvotāji atceras, ka 1930. gadu sākumā slimnieki nākuši uz Kroga braslu pie akmens mazgāties un ņēmuši ūdeni pudelēs priekš nespēcīgiem. Sakarā ar to, ka ūdens līmenis Kāpurkalna ezerā pacelts, ierīkojot te zivju dīķus, akmeņus nevar redzēt. (Zosēnu pagasta padome, 2012, ER)
Stāstījums
Viena versija vēsta, ka nosaukums cēlies no kāpuriem, kuri vienā gadā uzkrituši pakalnā augošiem ozoliem un nograuzuši visas lapas (Cēsu muzeja materiāli). Citā versijā teikts, ka, tā kā ezera krastā atradās kapsēta, gan senajos laikos, gan viduslaikos, tad radies vietējais teiciens, par to, ka cilvēks pēc nāves dodas uz kāpuru valstību. No tā arī ezers un tā apkārtne ieguvusi Kāpurkalna nosaukumu. Tā mūsu senči sauca Mīļās Māras svētvietas, kas pirmskristīgajā laikmetā bija spēcīgas enerģētiskas vietas brīvā dabā. Šādas baznīcas apmeklēja krustvecāki, lai sameklētu savam krustbērniņam vispiemērotāko vārdu. Māras baznīcā līdzināja jaunlaulātos. (Zosēnu pagasta padome, 2012, ER)
Skrāģu krogā notiek Jāņu svinības, Baņutas opersvētki, iekārtots Baņutas muzejs. Tas gan nav tiešā veidā saistīts ar senajiem rituāliem, taču ap 1000 cilvēku uz šo vietu ierodas.
