Kultūrvēsturisks akmens, bedrīšakmens. Izmēri: garums 3,5 m, platums 2,7 m, augstums 1,3 m, apkārtmērs 11 m, tilpums tikai 4 kubikmetri. Rapakivi granīts — oranži sārts. Akmens virsma nevienmērīgi viegli sadēdējusi. Iespējams, ka dienvidu malā akmenim daļa ir nošķelta. Kopumā to šķērso vairākas plaisas. Akmens, domājams, atrodas sākotnējā vietā.
Stāstījums
Valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis, kulta vieta. Akmens nolaidenajā A malā ir dabisks muldveida padziļinājums — 1m garš, 0,5 m plats un 15–20 cm dziļš. Akmens augstākajā daļā ir divas iedobītes — sfēriskās formas bedrītes, abas 1 cm dziļas un 5–5,5 cm diametrā. Vēl divas mazāk ticamas bedrītes ir nedaudz augstāk, tuvāk kantei. Tās abas ir 0,5 cm dziļas, 3,5 un 4 cm diametrā. Netālu no Klaustiņu akmens konstatēti senkapi, kuros atrastas arī senlietas. Līdz tam bija tikai liecības, ka Klaustiņu akmens ir sena kulta vieta, bet bez pamatojuma, kāpēc tas par tādu būtu jāuzskata.
Klaustiņu akmeni apsekojuši A. Vasks (15.05.1976.) un J. Asaris (21.09.1988.), kā arī pētījusi Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija 2008. gadā, kas to pirmoreiz novērtēja kā bedrīšakmeni.
