Kraukļu akmens

Ar to saistās teikas un nostāsti, tai skaitā par apslēptu mantu zem akmens. Pie akmens izdarīti arheoloģiskie izrakumi 1974.g. J.Urtāna vadībā – konstatēts, ka tas ir varbūtējs 12./13.gadsimta kultakmens. Akmeni saucot arī par Velna akmeni – teika, Nr. 861,197. Plašākas informācijas avots: Urtāns V., Briede I., Urtāns J. Aizkraukles ekspedīcijas darbs 1974.g. // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1974.gada pētījumu rezultātiem. – R., 1975. – 92.-93.lpp.: „Teikās minēts, ka zem akmens paslēpts naudas pods, ka velns gribējis ar šo akmeni aizbērt Daugavu un, ka pie akmens upurēts. Akmens situēts purvainā palejā strauta malā. Tā apkārtmērs pie zemes – 12,5 m, augstums – 2 m. Akmens virspusē iekalta 1 m gara, 0,08 m dziļa grope un ieurbts caurums akmens saspridzināšanai. / No 21. līdz 27.jūlijam Aizkraukles ekspedīcijas grupa izdarīja izrakumus pie Kraukļu akmens. Ap to tika iemērīts 35 m² liels laukums. Laukumu attīrot atklājās melns, kūdrains kultūras slānis, kura dziļums 0,8 m, bet akmens ziemeļrietumu pusē – 1,2 m. Pamatā bija zilgana, glūdaina smilts. Atrasts daudz sīku oglīšu, vāpētas māla trauku lauskas, sīki dzelzs atgriezumi, naglas, sārņi, 12.gs.dzelzs kāpšļa puse, akmens galoda, koka toverīša paliekas, zāģēta raga plāksnīte. … Spriežot pēc atradumiem, akmens tuvumā atradusies kalve. / Izrakumi nav devuši noteiktu atbildi, vai Kraukļu akmens izmantots kā kulta vieta.” Paleju, kur atrodas akmens saukuši par Naudas grāvi un domājuši, ka tur aprakta zviedru kara kase. Pirms pirmā pasaules kara to meklējuši “valsts vīri”no Pēterpils.

Waze Google Map Sygic Car Navigation

Arheoloģijas piemineklis – kulta vieta. Akmens kā prototips izmantots A.Upīša garajā stāstā “Sūnu ciema zēni”. Netālu ir Aizkraukles pilskalns, kuru saucot arī par Kraukļu kalniem.

Projekta “Kulta identitāte” arhīvs

• 
  Meļķitāru Muldakmens
• 
  Vīnakalna portatīvie 6 bedrīšakmeņi Aizkraukles muzejā
• 
  Zemgales Dabas Svētvietas

• Aizkraukles pilskalns
• Kalnaziedu pilskalns