Lauciņu Elka kalns

Vēl ap I Pasaules kara laiku kalns bija apaudzis krūmiem, tad krūmi nocirsti un kalnu sākuši art. Agrākos laikos kalns attiecībā pret lielceļu bija ļoti stāvs, bijis grūti ar zirgu apart, tāpēc kalns līdzināts. Arot un rokot, atrasti cilvēku kauli. Vēlāk, 1960. gadu sākumā, Elka kalns ir postīts, taisnojot Zemītes–Tukuma lielceļu. Tad arī atrasti cilvēku kauli. Elka kalns ir plašs, kukuļveidīgs, lēzens, nosacīti trīsstūrveidīgs, ZR–DA virzienā orientēts, ap 200 m garš un ap 100 m plats reljefa izcēlums, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par apmēram desmit metriem. Kalns tiek lauksaimnieciski apstrādāts; arumos konstatējama mālā veidojusies augsne. Planējumā pret šoseju agrākas arheoloģiskās liecības nekonstatēja. Ar Elka kalnu saistās nostāsti par spokošanos, parādībām un vadātājiem. Elka kalna sakrālo raksturu apliecina tā nosaukums.