Lazdiņu uzkalniņš

1972. gadā arheologs Jānis Apals izdarīja arheoloģiskos izrakumus Vaives Lazdiņu uzkalniņā, Lielā Lazdiņu ezera austrumu krastā, kuru gaitā atklājās savdabīgas akmeņu konstrukcijas un zemē ieraktas, ar pelniem un oglītēm jauktu smilti aizpildītas bedres, uz neliela akmens novietotas dzelzs senlietas — uzmavas cirvis, kalts, divi šķēpu gali, izkapts un īlena fragmenti, mazliet tālāk — dzelzs nazis ar liektu muguru. Uzkalniņa ziemeļrietumu daļā akmeņu riņķim no iekšpuses piekļāvās neliela, no apaļiem akmeņiem sakrauta taisnstūrveida platforma. Uz tās atrada trīs nelielus cilvēka galvaskausa fragmentus — no sejas daļas, paura un pamatnes. Uzkalniņa vidū pie centrālās bedres atrastās senlietas datējamas ar m.ē. 1. g.t. otro ceturksni — agro dzelzs laikmetu. Lazdiņu kalnā neatrada ne skeletkapus, ne ugunskapus to tradicionālajā veidā, tādējādi var uzskatīt, ka šajos izrakumos J. Apals atklājis iespējamu senu kulta vietu. (J. Apals. Arheoloģiskie pieminekļi GNP. 1986.) Objekts atrodas Gaujas Nacionālā Parka un Natura2000 teritorijā.