Leju svētavots nereti saukts arī par Upuravotu. Pēc būtības tas ir paliels kāpjošs avots, kas iztek ielejas nogāzē. Pēc ūdens ķīmiskā sastāva — dzelzsavots, par ko liecina arī daudzās oranžās nogulsnes avota gultnē. Avota izteka ir labiekārtota — tas izplūst zem ainaviskas nojumes, kas veidota kā seno laiku būve.
Stāstījums
Senāk avotā bijusi koka grīda, bet zem tās dūres lieluma akmeņu bruģis (šādas ziņas 1976. gadā pierakstījis arheologs Andrejs Vasks). Par avota ūdeni tautā ir uzskats, ka tas ir dziedniecisks. Nostāsts vēsta, ka avota tuvumā kādreiz atradusies baznīca, pēc citām ziņām, netālu tīrumā bijuši senkapi.
Blakus Leju svētavotam atrodas vietējas nozīmes robežakmens, kas apskatāms 7,5 m no avota pieejas vietas un nojumes ZA stūra, 4 m no avota gultnes, tā kreisajā pusē, 1 m pa kreisi no taciņas uz avotu. 2,5 m pirms akmens ir svētavota nosaukuma zīme.
