Apsekojot Līdumnieku Velna pēdas akmeni 1976. gadā, tika konstatēts, ka tas iemūrēts Līdumnieku dzīvojamās mājas pamatos pa labi no ieejas lieveņa. Pēdas veidojums bija atstāts uz āru vērstajā akmens skaldnē un bija labi saskatāms. 1980. gadu beigās Līdumnieku mājas uzceltas no jauna un akmens ar pēdu iemūrēts jaunās dzīvojamās ēkas R puses pamatā tā, lai pēda būtu vērsta uz āru. Šāda situācija dokumentēta 1996. gadā. Apmeklējuma brīdī trūka informācijas par mājas pārbūvi, tāpēc akmens netika fiksēts. Jau agrākos laikos Līdumnieku Velna pēdas akmens ir plaši aprakstīts un mērīts. Līdumnieku Velna pēdas akmens saspridzināts jau 1920. gadu sākumā, bet akmens gabals ar pēdas zīmi laimīgas nejaušības dēļ saglabājies un iemūrēts vecās Līdumnieku dzīvojamās ēkas pamatos. Pēdakmens sākotnējā atrašanās vieta bijusi Kolterkalna ielejas malā, ap 200 m uz D no Līdumnieku mājām. Apmēram kubikmetru lielajā akmenī bijuši ne tikai cilvēka pēdas, bet arī vairāku dzīvnieku — it kā suņa, kaķa vai zaķa — pēdu nospiedumi. Pēc akmens saspridzināšanas atklājies, ka zem tā ir vēl otrs, lielāks akmens. Turpat pie pēdakmens bijuši vēl divi palieli akmeņi. Iespējams, ka Līdumnieku Velna pēdas akmens minēts jau 1842. gadā F. Krūzes grāmatā „Necrolivonica”. Ar Līdumnieku Velna pēdas akmeni saistās daudzas teikas par Velna darbību, nesot un zaudējot šo akmeni. Teikās minēti vēl citi konkrēti apkārtnes objekti: Turķu mājas, Elles kakts, Jāņupe, Kolterkalns, Dzirciems u. c. Līdumnieku Velna pēdas akmens ir tipisks pēdakmens, kas kādreiz bijis zīmīgs senās sakrālās ainavas elements.
Dzirciema Līdumnieku mājas ir labi uzturētas, tomēr nav pastāvīgi apdzīvotas un tiek izmantotas kā brīvdienu mājas. Dzīvojamā māja ir pilnīgi pārbūvēta, šķiet, mainot arī mājas pamatu kontūru. Nekādu publisku norāžu par Velna pēdas akmeni nav, un varētu likties, ka šādā stāvoklī — akmens ar pēdu iemūrēts dzīvojamās ēkas pamatos — akmeni varētu arī nepopularizēt.
Projekta “Kulta identitāte” arhīvs
