Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 830). Liedes kalni ir līdzenā apvidū izvietotu nelielu 8–9 pakalnu rinda Liedes upes krastā. Pilskalns ir otrais pakalns, skaitot no tilta pār Liedes upi ZA virzienā. Kulta vieta Māras kalns izvietota trešajā pakalnā. Abi pakalni apmēram 10–12 m augsti, stāvās nogāzes pakājē paliek lēzenas. Pilskalnā konstatēts intensīvs, apm. 0,5 m dziļš kultūrslānis. Māras kalnā nav vērojami nekādi zemes nocietinājumu darbi, kultūrslānis nedaudz seklāks nekā pilskalnā. Izrakumi ļauj šo senvietu kompleksu attiecināt uz mūsu ēras I g.t. (EKM Latvijas pilskalni, 1998). Kalnu nosaukumi, kultūrslānis un nostāsti liecina, ka Pilskalnā atradusies koka pils, bet abos blakus esošajos kalnos varēja būt Pilskalnam atbilstošās svētnīcas. Šāds pilskalnu un kulta kalnu tuvs novietojums pazīstams visos Latvijas novados (J. Urtāns. Latvijas senās svētnīcas). Novada nozīmes ģeomorfoloģisks objekts.
Teikā stāstīts, ka Zvana kalnā bijusi baznīca, ko kāds zemnieks nolādējis: „Lai velns parauj baznīcu!” — un baznīca nogrimusi. Vēl tagad kalnā varot dzirdēt zvana skaņas. Pierakstītie nostāsti liecina, ka Māras kalnā reiz atradies elks. Vēl stāstīts, ka Māras kalnā Apslēptas lielas bagātības, ko meklējis gan tuvīnās Adulienas muižas īpašnieks, gan trīs mācītāji, gan kāda zīlniece. Ap Māras kalnu, kad ļaudis vēl ticējuši, skraidījis zelta telēns, bet, kad cilvēki pārstājuši ticēt, tas guļot zem kalna. Arī par Liedes upi zināms, ka to Velns izrāvis, no krusta bēgdams. (J. Urtāns. Latvijas senās svētnīcas) Liedes kalni zviedru laikos esot sanesti ar cepurēm, bet vienā no pauguriem atrodoties naudas pagrabs, kura atslēgas sargājot suns. Tomēr pilskalnā apslēpto naudu esot aizliegts rakt, jo racējs paliekot akls. (www.jaungulbene1w.lv)
Aktīvās atpūtas cienītājiem Liedes kalnos iespējams apgūt kāpšanas un rāpšanās iemaņas.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.