Liepas Lielā Ellīte

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 484). Aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks objekts. Atrodas Gaujas Nacionālā Parka teritorijā, Natura2000 objekts. Viens no vissavdabīgākajiem devona smilšakmeņiem Latvijā. Saukts arī par Velna cepli, Velna krāsni, Velna alu, Liepmuižas alu, viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Ellītes galvenā ala ir 1 m gara, līdz 5 m plata un 4 m augsta. Alas kopējais garums ir 23 m. No tās izplūst avots. Pastāv uzskats, ka alai ir 7000 gadu (LNB 2012). Pēc Sietiņieža arkas sagrūšanas Lielās Ellītes arkāde ir palikusi vienīgais šādas formas dabīgā smilšakmens veidojums Latvijā. Ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta, objekts ir bijis ļoti populārs jau kopš seniem laikiem (TAVA, 2012). Ala pirmoreiz rakstos minēta 1791. gadā. 20. gs. 20. gados no alas ar vezumiem veduši smiltis saimnieciskajām vajadzībām, iznīcinot alas agrāko izskatu. 1864. gada 13. janvāra „Mājas Viesī” savukārt publicētas ziņas, ka alu apmeklējuši cilvēki arī no Igaunijas, un atraduši tajā uzrakstus pat no 1500. gada (alas.lv, 2009, ER). Tuvumā Lodes māla karjers, Mazā Ellīte, Līču-Laņģu klintis, Bezdibeņa avots un Lielā ala, Grīviņu dzirnavas, Grīviņu avots, Gāršu senkapi.