Ala, gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa. Tās dziļums ir 8 m, pamatnes platums — 0,5 m (pie ieejas 1 m). No alas izplūst neliels avots. Alas ieeja ir šaura un zema, grūti tikt iekšā pat mazam bērnam, pieaugušajiem jārēķinās ar rāpošanu uz ceļiem vai pat līšanu uz vēdera. Tā kā no alas iztek avots, tad jārēķinās arī ar to, ka ieejā un alā ir ūdens (Julita 2008, 2012a, ER). Domājams, ka Mazā Ellīte ir sena kulta vieta (SIA Vietas, 2005, 2012b, ER). Tuvumā Lielā Ellīte, Lodes māla karjers, Līču-Laņģu klintis.
Teika stāsta, ka Velns izdzīts no Lielās Ellītes, atmucis dzīvot uz Mazo Ellīti (Cēsis 2012a, ER). „Agrākos laikos Liepas pagasta Lielā Ellītē dzīvojis Velns. Velns katru dienu sēdējis ceļa malā un lāpījis pastalas ar ragavu ilksi. Kad tirdzinieki braukuši uz tirgu pārdot govis, Velns nopircis govis un samaksājis naudu. Kad tirdzinieki aizbraukuši mājās, tad kabatās naudas vietā atraduši bērza lapas. Vēlāk dievbijīgie cilvēki izsaukuši 12 mācītājus, lai izdzītu Velnu no Lielās Ellītes. Kad atbraukuši mācītāji un iegājuši Ellītē, tad Velns sabijies un aizskrējis uz Mazo Ellīti ar trīsiem soļiem. Kur Vlens spēris kāju, tur palikušas dziļas bedres, kuras vēl šobaltdien redzamas.” (Laime, 2009)