Papildmateriāli:
- Rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai: Rīgas plānošanas reģions
- Projekta “Kulta identitāte” tūrisma karte
Ezers ikdienā tiek saukts par Lielezeru, bet tam ir arī otrs ar sakralitāti saistīts nosaukums Svētezers, kura skaidrojumam nav rasti avoti. Ezers ikdienā tiek saukts par Lielezeru, bet tam ir arī otrs ar sakralitāti saistīts nosaukums Svētezers. Rakstītajos avotos šis nosaukums parādās jau viduslaikos. Limbažu Lielezera platība ir 256 ha, maksimālais dziļums 6,5 m, vidējais dziļums 3,8 m. Ezeram ir slīpi, grūti pieejami krasti. Tajā ietek vairāki strauti, bet iztek Donaviņa, kas savieno Lielezeru ar Dūņezeru. Ezers, kuram dūņains dibens, pazemināts 1947. gadā. Lielezers ir ainavisks.
„Kādā reizē pagājušā gadu simtenī Lielezera apkārtnes iedzīvotāji sākuši ķert zivis ar dzelzs durkļiem, caur ko ezerā dzīvojušas ar durkļiem sakropļotas zivis. Tas ezeram pavisam nepaticis, tāpēc tas taisījies aiziet uz citu, zivīm labvēlīgāku apgabalu. Gatavodamies uz aiziešanu ar visām zivīm, ezers pirmā dienā spēcīgi viļņojis, otrā dienā arī vēl viļņojis ar ciešu krākšanu, bet trešā dienā jau sākuši celties gaisā ūdens stabi. Cilvēki, baidīdamies par ezera aiziešanu, uzmeklējuši divpadsmit svētus cilvēkus un tos nostādījuši ap ezeru par sargiem. Ceturtajā dienā ezera ūdens arī pacēlies uz aiziešanu. Svētie cilvēki tūlīt svētījuši nemierīgo ūdeni un ezera visdziļākajā vietā iesvieduši zelta krustu. Ūdens tūlīt arī nomierinājies un palicis savā vecajā vietā līdz pat šai dienai.” (Latvijas Folkloras krātuve 556, 13824)
Pēdējo gadu laikā ap ezeru izveidotas pastaigu laipas/takas, sakārtota infrastruktūra, labiekārtota peldvieta, skatu tornis.