Bedrīšakmens, arheoloģiskas nozīmes akmens, vietējas nozīmes dižakmens. Izmēri: garums 4,50 m, platums 3,20 m, augstums 1,0–1,3 m, apkārtmērs 13,20 m, tilpums ~8 kubikmetri. Sārts granīts. Akmens virsma sadēdējusi, tas ir saplaisājis. Akmens atrodas sākotnējā vietā.
Stāstījums
Akmenī sendienās, veicot kādas kultiskas darbības, ieveidotas 11 sfēriskas formas bedrītes, no kurām 10 ir virspusē, bet viena — sānmalā. Par bedrīšakmeņu izveides iemesliem vēsturnieki ir izvirzījuši vairāk nekā 30 dažādas versijas, no kurām ticamākās ir saistītas ar kulta rituāliem, kas notikuši pie šādiem akmeņiem.
Bedrīšakmeni atklājis pētnieks Jānis Cepītis 2006. gada pavasarī. Literatūra: Jakubenoka Lilija. Kuriozi un nejaušības bedrīšakmeņu meklējumos. // Daba un vēsture 2008. – R., 2007., 207. lpp. Starp muižu un bedrīšakmeni līdz 2012. gada pavasarim auga aplūzusi dižliepa (apkārtmērs 2008. gadā: 4,30 m). Ņemams valsts aizsardzībā kā bedrīšakmens, sena kulta vieta.
