Melderu Velna akmens

Apraksts

Melderu Velna akmens apkārtmērs ir 15 m, augstums ap 2 m. No akmens paveras plašs skats uz Abavas ieleju. Pie akmens 1976. gadā izdarīti nelieli arheoloģiskie izrakumi. Noskaidrojies, ka pie akmens laika gaitā bija izveidojies pabiezs, ar sīkām oglītēm jaukts kultūrslānis. Tas pie akmens sedzis arī nelielu akmeņu krāvumu, kas izveidots, lai ērtāk varētu uzrāpties uz akmens. Izrakumos atrasti ar 2.–4. gs. datējamas bronzas aproces fragmenti. Arī pie taciņas, kas ved uz tuvējo Velna alu, pirms II Pasaules kara atrasta bronzas pakavsakta. Vai šīs lietas nestas kā ziedojums vai nejauši senatnē nozaudētas, nav zināms. Ar Velna akmeni un tuvējo Velna alu saistās folklora par Velna darbošanos. Diemžēl nesenākā pagātnē, lai padarītu Velna akmeni iespaidīgāku, zeme, respektīvi, kultūrslānis akmens tuvumā ir bļodveidīgi norakts un netālu no akmens sabērts uzkalnā, kas domāts kā vieta Abavas ielejas vērošanai. Tādejādi visas vēl neatklātās arheoloģiskās liecības ir iznīcinātas, un senā mikroainava pie Velna akmens ir jūtami traucēta un izpostīta.

Stāstījums

Abavas kreisajā krastā pie Melderiem (Aizdzires c. p.) 7 m2 platībā izdarīti pārbaudes šurfējumi pie Velna akmens un konstatēts līdz 0,65 m dziļš, ar sīkām oglītēm jaukts zemes slānis, kurā atrasta šaura un plāna agrā dzelzs laikmeta bronzas aproce ar segmentveida šķērsgriezumu. Velna akmens dienvidu pusē atrakts akmeņkrāvums, kurā dūres lieluma akmeņi. Tie salikti, liekas, lai vieglāk varētu uzkāpt uz lielā akmens, kura apkārtmērs pie zemes ir 15 m, bet augstums ziemeļu pusē 1,90 m. Pie Velna akmens Abavas sāngravā atrodas 6,6 m dziļā Velna ala. J. Urtāns. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Tukuma, Limbažu, Saldus un Ogres rajonā. Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedīciju darba rezultātiem. – Rīga, Zinātne, 1977., 69. (68.–73.) lpp.

Atrašanās vieta

Koordinātas: 57.02058, 22.68578

Waze Google Map Sygic Car Navigation

Komentāri

Uz Velna akmeni ir trīs secīgas norādes Plostu–Aizdzires lielceļa malā, kas ļauj akmeni viegli atrast. Pie lielceļa iekārtota automašīnu stāvvieta, pie kuras ir zīme, kas norāda uz Velna akmeni un Velna alu. Agrāk gan te bija plašāks informācijas stends, kura tagad vairs nav. No stāvvietas uz akmeni ved izpļauta taka, kuras galā akmens ir labi ieraugāms. Lejpus akmenim sākas Abavas ielejas stāvais krasts, pa kuru lejā līdz Abavai noved iestaigāta taka. Pie šīs takas nav nekādu informācijas zīmju par Abavas upes un Velna alas tuvumu.

Foto, video

Projekta “Kulta identitāte” arhīvs