Publikācijās ala dēvēta par Abavas, Matkules jeb Melderu Velna alu. Līdz 10 m dziļajā gravā, kur atrodas Velna ala, atsedzas augšdevona Ogres svītas smilšakmeņi, ko gravas augšējā malā pārsedz augšdevona Stipinu svītas dolomīti. Ala atrodas gaišajos smilšakmeņos. Alas ieeja ir diezgan necila — tās priekšpuse ir tūristu nobradāta, savukārt noslīdeņi no gravas augšpuses alas ieeju krietni sašaurinājuši — lai iekļūtu alā, apmēram pusmetru platajā un 0,7 metrus augstajā spraugā jālien rāpus. Pāris metrus no ieejas griestu augstums palielinās, metru tālāk labajā pusē pa 0,8 m platu un 0,4 m augstu spraugu var ielīst šaurā alas „kabatā”. Aizrāpojot garām šai sānu ejai, tiek sasniegta plašākā alas telpa, kuras garums ir ~3 metri, platums 1,1 metrs, savukārt plakano griestu augstums palielinās līdz 1,4 metriem, kas ar saliektu muguru ļauj pieslieties kājās. Alas kopgarums ir apmēram 7 metri. Abavas Velnala ir viena no zināmākajām mitoloģiskajām alām ne tikai Kurzemē, bet visā Latvijā. Spriežot pēc piezīmēm ceļojumu aprakstos, ala par populāru tūrisma objektu kļuva 20. gs. 20.–30. gados. Jau 1928. gadā pierakstītajā teikā minēti klintī ieskrāpētie tūristu uzraksti, jo „daudzi ceļotāji, kas bijuši skatīt šo alu, viņas sienās atstājuši savus vārdus”. Teikās alas izcelsme saistīta ar Velna darbošanos. Kādā citā teikā alas izcelsme skaidrota pavisam citādi — hercoga Jēkaba laikos to izracis kāds vīrs, iegūdams smiltis kādas fabrikas vajadzībām. Arī literatūrā minēts, ka alā vai tās apkārtnē stikla fabrikas vajadzībām iegūtas baltās smiltis. Iespējams, ka šī informācija pat ir patiesa, jo alu smilšu izmantošana stikla ražošanai Kurzemē tiešām notika jau hercoga Jēkaba laikā. Šādā veidā tika radītas slavenās Riežupes smilšu alas netālu no Kuldīgas. Vienotā mitoloģisko priekšstatu sistēmā ar alu senāk iekļāvies arī virs alas esošais lielais Velna akmens. Teikās stāstīts, ka akmeni tajā vietā nometis Dievs, gribēdams aizsprostot Velna pazemes ganības, vai arī atstiepis pats Velns, domādams to novietot alas priekšā kā durvis, bet to iztraucējis gailis. Folklorā un literatūrā fiksēti ne tikai mītiskie, bet arī vēsturiskie ar alu saistītie notikumi. Tiek uzskatīts, ka alā kādu brīdi slēpies noziedznieks Kretulis vai viņa bandas dalībnieki, no kā ala ieguvusi otru nosaukumu — Kretuļa ala. (S. Laime. Svētā pazeme. Latvijas alu folklora. – Rīga, Zinātne, 2009., 149.–154. lpp.)
Uz Velna akmeni ir trīs secīgas norādes Plostu–Aizdzires lielceļa malā, kas ļauj akmeni viegli atrast, bet par Velna alu stāsta tikai pēdējā norāde pie automašīnu stāvvietas pie Plostu–Aizdzires lielceļa. No stāvvietas uz Velna akmeni ved izpļauta taka, kuras galā akmens ir labi ieraugāms, tomēr uz Velna alu nekādas zīmes nenorāda un nezinātājam tā varētu būt grūtāk atrodama. No Abavas ielejas malas lejpus Velna akmenim uz Abavas pietekas gravu un tālāk Velna alu ved grūti noejama taka. Pēdējos gados Velna alai uzvirzījušies stāvās nogāzes noslīdeņi un alas ieeja palikusi daudz mazāka. Alai līdzās ir uzrakstiem klātas smilšakmens klintis, kurās ir liels olveida iedobums. Starp Velna alu un Velna akmeni ir liels kontrasts: akmens ir labi pieejams, bet ala ir grūti pieejama un atrodas mežonīgas un stāvas gravas malā. Diemžēl lielais tūristu pieplūdums ir atņēmis gravai, kurā atrodas Velna ala, to mežonību, kas bieži minēta 20. gs. pirmās puses ceļojumu aprakstos. Velna ala atrodas Abavas ielejas kompleksajā dabas liegumā un kopā ar atsegumu kopš 1957. gada ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts. Tā iekļauta arī valsts nozīmes arheoloģisko pieminekļu sarakstā.
Papildmateriāli:
- Rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai: Rīgas plānošanas reģions
- Projekta “Kulta identitāte” tūrisma karte
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.