Meļķitāru Muldakmens

Apraksts

Akmens pēc formas daļēji noapaļots, rapakivi granīts. Akmens augstums 3 m, apkārtmērs 14,9 m, tilpums ap 25 kbm. Akmens virspusē – iedobums, kura garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 0,18 m, kas, pēc vieniem datiem, ir lielākais tāda veida iekalums Latvijā, tomēr vairākums pētnieku domā, ka dobums ir dabas veidojums. Akmens pazīstams kā senvieta bijis jau 19.gadsimtā, kad tas jau aprakstīts. Urtāns J. Seno pagāniskā kulta vietu arheoloģiskā izpēte. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1973.gada pētījumu rezultātiem. – R. 1974.g. – 74.lpp: „Milzīgā akmens virsējā daļā redzams muldasveida iedobums. Kā liecina tautas nostāsti, pie akmens vai uz tā ziedoja graudus no pirmā kūluma, pienu, iedobumā meta naudas gabalus. Ūdens, kas sakrājās muldas veida padziļinājumā, lietots ārstniecībā. / 1972.gadā pie Muldas akmens izdarīts neliels pārbaudes rakums, bet 1973.gadā no 26. līdz 28. jūnijam ap akmeni tika izpētīts 7 x 8 m liels laukums. Akmens ziemeļu pusē 1,5 m² platībā atklājās slīps, līdz 4 cm biezs, sarkanīgs, dedzis māla klājums, ap kuru daudz pelnu un ogļu palieku. Acīmredzot tā bija ziedojumu vieta. Iegūtās vāpētās māla trauku lauskas, kā arī tautas nostāsti liecina, ka Muldas akmens kā kulta vieta izmantots līdz 19.gs. vidum”.

Stāstījums

Par akmeni zināmi daudzi nostāsti un teikas. Senatnē Velns esot smēlis ūdeni no tuvējā ezeriņa, lējis to muldā un mazgājies. Tas turpinājies tik ilgi kamēr ezeriņš bijis izsmelts. Velns aizgājis uz citurieni, pamezdams gan Muldas akmeni, gan Muldas purvu. Cita teika stāsta, ka Velns gribējis maizi cept, tāpēc izkalis akmenī sev muldu, bet tikko nesis miltus iejavam, iedziedājies gailis – un viss darbs bijis vējā. Stāstīts arī, ka senos laikos Velns zem akmens parāvis tuvējo māju saimnieku, bet, kad palaidis vaļā, saimnieku neviens vairs nav pazinis – tik ilgs laiks bijis pagājis. Vecos laikos pie Muldakmens kristīti bērni. Tas zināms kā sena ziedošanas vieta. Pazīstams arī ar Upurakmens un Velnakmens nosaukumu, un daudzās teikās ir stāstījumi par Velna darbošanos. 1973.gadā pie tā veikti arheoloģiskie pētījumi. Ir ziņas, ka it kā netālu bijis svētavotiņš un audzis svētozols. No akmens nosaukumu ieguvis Muldas purvs. Arheologs Juris Urtāns to apsekojis 1972.gadā un kopīgi ar arheologu Andreju Vasku veicis izrakumus 6 kvm lielā platībā akmens Z un D pusē, J.Urtāns pie tā arī 1973.gadā izdarījis arheoloģiskos izrakumus.

MelkitaruMuldakmens.pdf

Statuss

Informācija Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes reģistrā.

Atrašanās vieta

Koordinātas: 56.66021, 25.20280

Waze Google Map Sygic Car Navigation

Komentāri

Arheoloģijas piemineklis – kulta vieta. Par godu Muldakmenim nosaukta dažus kilometrus attālā dzelzceļa pietura “Muldakmens” – starp Skrīveriem un Aizkraukli.

Foto, video

Projekta “Kulta identitāte” arhīvs