Izmēros samērā necilais akmens ar spicu virsotni ir ap 2 m augsts. Tas labi saredzams no krasta, jo akmeņainajā ragā ir izmēros pats lielākais. Pēc izmēriem tas gan ne tuvu nav dižakmens, bet ir interesants kā kultūrvēsturisks, mitoloģisks akmens, kas labi papildina ainavu.
Stāstījums
Pēc nostāsta, akmeni nesis Velns un bēris jūrā, lai taisītu tiltu pāri līcim.
Latviešu pasakās un teikās Velns bieži attēlots kā liela auguma, tāpēc to saista ar lieliem akmeņiem. Velnam ir tikai daļa no cilvēka, tam ir arī govs aste, āža kājas un ragi. Interesanti, ka velns latviešu mitoloģijā ir viens no sarežģītākajiem tēliem, jo folklorā Velns attēlots trijos dažādos skatījumos. Pirmkārt, Velns rādīts kā Dieva līdzinieks pasaules radīšanas un iekārtošanas darbos, arī kā tuvs Dieva kaimiņš. Starp šiem abiem personāžiem vēl nav krasu pretišķību. Otrkārt, Velns ir aktīvs līdzdalībnieks latviešu zemnieku ikdienas gaitās. Arī šeit Velna ļaunums vēl nav visaptverošs, tas drīzāk saistīts ar noteiktu vietu un sadzīves jomu. Šādu Velnu cilvēks var pārspēt ar savu atjautību un drosmi. Treškārt, Velns ir neierobežota ļaunuma iemiesojums, visās cilvēka sadzīves jomās sastopams spēks, pilnīgs pretstats Dievam. Šis Velna attēlojums lielā mērā radies kristietības ietekmē. Pasakās, teikās un nostāstos Velnam piedēvētās īpašības nereti ir savstarpēji savijušās — Velna milzīgais fiziskais spēks, kā arī vientiesība un muļķība nereti rodama kopā ar spilgti izteiktu ļaunumu un viltību. Velns gan apgrūtina, maldina un muļķo cilvēku, taču beigās izrādās, ka cilvēki arvien ir pārāki par Velnu izdomā un atjautībā.
