Nāruža ir neliela upīte, kas pirms akmeņainās ielejas jeb Velna grāvja ir uzplūdusi plašā un purvainā ielejā. Tālāk upītei ir veidojies dabīgs aizsprosts, caur kuru upīte ir izlauzusi gravu. Šajā vietā Nāružas upīte ir robeža starp Ogres un Ērgļu novadiem. Ērgļu pusē, kur Baltiņu mājas, upītes ielejas mala izmantota kā ganības, pretējā Nāružas ielejas mala Ogres novada pusē aizaugusi ar brikšņiem un garu zāli. Jāpieņem, ka morēna, caur kuru laužas Nāruža, te ir ļoti akmeņaina, jo upītes gultne ir pilna ar lieliem, zaļu sūnu apaugušiem akmeņiem, kas varētu būt saripojuši upītes gultnē no abām pusēm. Akmeņainā upītes gultne — Velna grāvis — ir ap 100 m gara, ap 30 m plata, ar 4–5 m kritumu, abu krastu stāvās nogāzes pienāk cieši klāt upītei, kas šajā vietā tek zem akmeņiem.Tālāk upītes krasti pamazām atkāpjas un akmeņu paliek mazāk, lai gan kopumā upītes gultne ir visai akmeņaina kāda kilometra garumā. Kopumā akmeņainā Nāružas upītes gultne atstāj dabiski mežonīgu un monumentālu iespaidu, kas varētu būt saistīts ar hroniskā mitoloģiskā personāža Velna sakrālo darbību. Teikās Velna grāvis ir saistīts ar Velna klēpi, kas Ogres novada pusē atrodas ap 300 m uz DA no Velna grāvja.
Pie rekonstruējamās Rīgas–Ērgļu šosejas ir rādītājs „Velna grāvis 3,1 km”. Braucot pa šo ceļu, pēc apm. 3 km lauku ceļa malā ir cita norāde, kas skan rādītājs „Velna klēpis”, tomēr nekādas papildnorādes nav un nezinātājam atrast meklēto objektu bez papildu ziņām būs gandrīz neiespējami. Nejauši satiktie meža zāģeri zināja teikt, ka uz Velna klēpi jāiet pa tik tikko saredzamo taciņu kādus 200 m. Ejot pa norādīto taciņu, tā izbeidzās ar nepļautu zāli aizaugušā tīrumā. Vēlāk tika saprasts, ka ar norādi „Velna klēpis” domāts Velna grāvis jeb Nāružas upītes akmeņainā ieleja, bet Velna klēpis ir cita vieta. Spiļvas šobrīd nav apdzīvotas.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.