Ogres Jāņkalniņš ir izcili ainavisks, jo ir reljefā nodalīts un labi saskatāms no plašākas apkārtnes. Kalns ir ap 10 m augsts, caurmērā ap 100 m liels. Ap kalnu pa tā pakāji apliecas lielceļš. Uz Jāņkalniņa tā Z pusē atradās Ogres luterāņu baznīca, kas sagrauta II Pasaule karā. Kalns apaudzis kokiem un krūmiem, kas kalnu pārņem arvien vairāk un vairāk. Gar kalna stāvajām malām, kam tomēr neapšaubāmu mākslīgu nostāvinājumu nevar konstatēt, ir auguši un vēl aug daži lieli bērzi, kas savu mūžu nodzīvojuši un iet bojā. Kalna virsotne samērā plaša, nedaudz viļņota, tā augstākajā vietā ir no ķieģeļiem celtās baznīcas drupas. Ogres Jāņkalniņš ir zīmīga ainavas dominante. Iespējams, ka pirms baznīcas uzcelšanas tas bijis saistīts ar kādu agrāku sakralitāti.
„Baznīca, kuras drupas redzamas kalnā, uzcelta 1789. gadā. Interesantas ir sienā redzamās dzelzs skavas, kurās kalējs iekalis slīpos krustus (runā, ka baznīcai tie nav patikuši). Pirmā koka baznīca šeit uzcelta jau zviedru laikos 1669. g., veidojot Ērgļu–Ogres draudzi (Erlaa–Ogershof). Ir vērts padomāt arī par to [28. lpp.], kas šeit bijis pirms zviedru laikiem. Kur tāds kalniņš varēja rasties lauku vidū? Kāpēc tam Jānis vārdā? Arheoloģiski izrakumi nav veikti, bet kalniņš tiek uzskatīts par senu kulta vietu.” (G. Patmalnieks. Ūdenstūristu ceļvedis. Pa Ogres upi. – Staburaga bērni, 2004., 26., 27.–28. lpp.)
Ogres Jāņkalniņš ērti piebraucams pa lielceļu. Tam līdzās ir II Pasaules karā sagrautās skolas drupas un kāda brīvdienu māja. Par Jānķalniņu nav nekādu norāžu.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.