Ošinieku baznīcas kalns

Kalnā sendienās esot bijusi baznīca, bet upīte aiz kalna esot svēta, jo tekot pret sauli — ieteikts mazgāties tās ūdenī. (R. Avotiņa. Madonas rajons: Kalni, upes, ezeri, purvi, meži. Ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca. 1999) „Vārds „baznīca” apzīmē ne tikai kristiešu dievnamu, bet arī senās pagāniskās svētnīcas. Pilskalni, arī citi kalni nereti folklorā tiek atspoguļoti ar stāstiem par nogrimušām baznīcām, kuru zvanus varot reizumis dzirdēt, tāpat arī teikas un seni nostāsti vēsta, ka šeit ļaudis pulcējušies īpašos gadījumos, ka nesti bērni kristīt. Šādu kalnu augstākajās vietās konstatēts, ka šeit bijušas svētnīcas, ar, iespējams, stūros izvietotiem elktēliem un centrālo elktēlu. Cits apzīmējums šādām vietām ir Māras svētnīca, Māras baznīca. Šīs vietas parasti ir pakalni, kas izceļas ainavā un redzami pa gabalu, iespējams, uz tiem ved ceļi no vairākiem virzieniem. Iespējams, ka seno svētnīcu vietā vēlāk tika celtas pirmās koka, tad mūra baznīcas, kapelas, zvanu torņi. Nogrimusī baznīca zināmā mērā ir metafora seno svētvietu izzušanai aizmirstībā.” (J. Urtāns, LPSR ZI, 1990., Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par 1988.–1989. gada pētījumu rezultātiem}

Waze Google Map Sygic Car Navigation

Projekta “Kulta identitāte” arhīvs

• 
  Aronas Svētais kalns
• 
  Bolēnu Acu avots
• 
  Veselības avots Viešūra krastā
• 
  Voļģu Velnakmens
• 
  Zeduļu Baznīcas kalns

• Dārznīcas kalns
• Dietlāvu pilskalns
• Devēnas kalns
• Bindēnu pilskalns