Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2452). Sena kulta vieta. Nostāsti vēstī gan par avota ūdens izmantošanu dziedniecībā, īpaši pavasara saulgriežu laikā, gan par avotu kā plašas pulcēšanās vietu citos nozīmīgos svētkos. Nostāstos minēta arī ziedošana avotam un tas, ka tuvējie saimnieki apkārtni īpaši kopuši. Uz avota vietu ved ceļi no vairākām pusēm; avots pats šobrīd nav ļoti labā stāvoklī. Citi objekti tuvumā: Sietiņiezis, Mežuļu avoti, Straupnieku karjers. Gaujas Nacionālā Parka lieguma zona, Natura2000 teritorija.
Stāstījums
„Pabrenča veselības avots atrodas mežainā apgabalā Gaujas labajā krastā, netālu no Pabrenča mājām Koku pagastā, Valmieras apriņķī. Avots iztek no ļoti stāva kalna un ar troksni. Agrāk bija un ir vēl tagad, kas iet uz avotu palīdzību meklēt, visvairāk priekš acīm. Agrāk ap avotu pulcējušies vārdu, dzimumdienās, Jāņos, Vasarsvētkos utt., kur tuvumā rīkojuši rotaļas un dejas. Ziedojuši avotam gan dziju gabalus, dzīparus, naudu utt. Sevišķi Māras dienā gājuši mazgāties. Kādreiz kāds palaidnis ganuzēns esot avotu piegānījis, un tas apstājies tecēt. To pieredzējusi esot tagadējā saimnieka māte. Tā avotu iztīrījusi, iemetusi ziedu, un viņš sācis atkal tecēt.” „Ka avotam ir kāds sakars ar nostāstiem, to pierāda tas, ka uz viņu pa kalniem un lejām ved ceļi un celiņi, kas gan pa daļai aizauguši, bet vēl ir redzami. Tad laukums, kur pat puķes tikušas stādītas; ir redzams, ka tur pielikta kopšana, cilvēka rokas; tagad gan jau ar krūmiem apaudzis, no kalniem ieslēgts. Pats avots ir ļoti grūti pieietams, pār viņu pārstiepusies vesela zemes kārta, lēsa un kalna nobrukums.” (23, 2537, Valmieras apkārtnē, pier. K. Bukums, 1925. Novadu teikas. Vidzeme. Sast. Laura Rezakova. – Rīga, Jāņa Rozes apgāds, 2007)
