Ļoti interesants, savdabīgs daudzstumbru koks. Iespējams, ar visvairāk stumbriem esošais koks Latvijā. Visbiežāk tiek minēts, ka kopējais stumbru skaits ir 24. Koks uzskatāms par lielisku dabas objektu ar varbūtēju kultisku nozīmi senatnē. Jau 1924. gadā dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis sniedzis īsu ziņu: „Popraga liepa pēc nostāstiem bijusi upurliepa.” Mērot visas atvases kopā, 2011. gada vasarā liepas pudura apkārtmērs bija 8,65 m.
Ir nostāsti, ka šī liepa varētu būt bijusi sens kulta koks. Nostāstā teikts, ka „vecā Popraga liepa bijusi senčiem upurkoks. Vecie ļaudis stāstījuši, ka barons licis liepu nozāģēt, lai vietējos iedzīvotājus novērstu no pagāniskās ticības. Tad nozāģētajam vecās liepas celmam izauguši divi jauni stumbri. Barons arī tos licis nozāģēt. Pēc nedaudz gadiem lielkungs ieraudzījis, ka no vecā celma kā neskaitāmi staru kūļi pret debesīm uz visām pusēm ar milzu spēku izšāvušās zaļas, dzīvības spēka pilnas atvases. Nepārprotami tik spēcīgas, ka pats barons nobijies un sapratis, ka liepai tiešām piemīt neparasts spēks.” Protams, redzot kā ar jaunām atvasēm atdzimst senās svētliepas citviet Kurzemē, arī šeit gribas domāt, ka šī liepa ir bijusi ar kādu īpašu nozīmi senatnē. Ir daudz piemēru, kur redzam, ka vecās upurliepas un elku liepas nemaz neiet bojā. Ja vētra nolauž dobumaino stumbru, atlikušie sānu zari aug ar trīskāršu spēku, un koksnes pieaugums steidz nostiprināt dobumainā stumbeņa atliekas. Ja stumbrs nolauzts līdz ar zemi, arī tad sparīgas atvases kā šķēpi izdzīsies no celma. Un vēlāk izaugs liepa ar vairākiem stumbriem.
Apskates vērtas ir vairākas citas vairāku stumbru kulta liepas – slavenā Usmas elku liepa, Šķilas upurliepa (Šķilu upurliepa) ar vairākiem stumbriem Liepājas novada Nīcas pagastā, Igauņu elku liepa (Igauņu elku liepa) ar astoņiem stumbriem Madonas novada Ērgļu pagastā, Ikšķiles svēto liepu (Ikšķiļu svētliepa) ar četriem stumbriem Limbažu pagasta Kaijciemā. Visnozīmīgākā šajā ziņā ir Popraga liepa ar 24 stumbriem Talsu novadā, Valdemārpilī.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.