Dabā nezinātājam visai grūti atrodams, ap 8 m augsts kalniņš, kas apaudzis ar jauktu koku mežu. Pārsvarā uz tā aug bērzi. Kalniņa virsotne ap 50 x 20 m liela. Virzienā no ZA uz DR pa kalniņa rietumu malu to šķērso tāda kā veca ceļa vieta.
Stāstījums
Baznīckalnā kādreiz konstatēta pelnu kārta. Pēc nostāstiem, kalnā kādreiz atradusies baznīca. Nekādas būvju vai to pamatu paliekas kalniņā mūsdienās nav saskatāmas, un, ja šajā vietā kaut kad viduslaikos būtu bijusi kāda baznīca, tā droši vien būtu bijusi neliela koka celtne. Iespējams, ka šis kalniņš ir pilskalnam atbilstošā kulta vieta, un tādā gadījumā tā datējums ir senāks. Vieta arheoloģiski nav pētīta.
No tūrisma viedokļa objekts nav saistošs, bet kā senvieta atzīmējams, jo papildina Pujalgu pilskalna apkārtnes kultūrainavu. Blakus esošo Pujalgu pilskalnu jau 1923. gadā aprakstījis pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš savā grāmatā par Kurzemes pilskalniem (11. nod., 133. lpp).
