Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 1756). Puļķu akmenī ir vairāki dabīgi veidojušies dobumi un izlūzumi. Akmens tuvumā nav māju, tomēr to atrast nav grūti, jo tas ir paliels (garums 2,7 m, platums 2 m, augstums 0,5 m) un paceļas pašā ceļa malā. Tuvākās — Puļķu mājas, pie kurām ir arheoloģijas piemineklis — Puļķu senkapi, atrodas 1,4 km pa labi no lielceļa (Urtāns. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi.1990).
Puļķu akmens dobumi radušies no Velna iesēdējumiem. Akmens tuvumā Velns muļķojis garāmbraucējus. (J. Urtāns. Vidzemes Muldakmeņi. 2004) „Reiz senlaikos kāds zemnieks vārdā Andžs braucis naktī gar akmeni un raudzījis, ka uz akmens kāds sēž. Andžs, bailīgs būdams, uzšāvis zirgam un pilnos rikšos laidis projām. Te dzirdējis, ka viņam dzenas pakaļ un sauc: — Andž, pagaidi! Necik pabraucis, un Velns iesēžas ratos. Bet drīz nākušas ceļa malā mājas, iedziedājies gailis, jo gaismiņa svīdusi, un Velns laidies projām, cik spējis. Andžs laimīgi ticis mājās. Nākošā dienā, aplūkojot akmeni, tajā atrasta Velna iesēdēta bedre.” (Urtāns, 1990)
Cērtot ceļmalas krūmus, daži no tiem uzgāzti akmenim virsū. Blakus daži atkritumi kā jau ceļmalā. Netiek uzturēts kā kulta objekts.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.