Raganu klintis

Apraksts

Vaidavas upes kreisajā krastā ir izveidojušies 8–10 m augsti, līdz pat 100 m gari smilšakmens atsegumi — Raganu klintis. To lejasdaļā upes straume izskalojusi nelielas nišas. Vārds klintīm dots tajos laikos, kad pie tām stāvēja raganas tēls. Apkārtnē ir daudz dīvainu dabas objektu: Vilkaču priede un Dvīņu priedes, Raganu slota, „raganu apļi”, „raganu kauli” u. c. (TAVA, 2012b, ER). Vietējas nozīmes pulcēšanās vieta. Jau 1924. gadā E. Kurce to kopā ar diviem no tās iztekošajiem avotiņiem ieskaitīja Latvijas kulta vietu sarakstā, un šim viedoklim vēlāk pievienojās J. Urtāns (1977).

Stāstījums

KĀ RAGANKALNA RAGANAS IZNĪCINĀTAS

Vecos laikos Ragankalnā un tā malā mājojušas daudz raganas. Opes pusē stāvā klintī bijis viņu mājoklis labā dziļā klints alā. Tur neviens nedrīkstējis tuvoties, jo, kas tur tuvumā gājis, to tās bez žēlastības esot žņaugušas un apkārt vadājušas un visādi mocījušas un maldinājušas. Pat vientulīgos garām gājējus, ceļeniekus, braucējus tās mierā nelikušas. Apkārtējie iedzīvotāji, to nevarēdami izturēt, lūguši daudz apkārtējos mācītājus, lai nāktu un viņas no turienes izdzītu un tā šo apgabalu no viņām atpestītu. Daudz mācītāji arī nākuši un mēģinājuši viņas izdzīt, bet nevienam nav izdevies. Ik katram raganas savus grēkus atklājušas un priekšā izsaukušas, teikdamas: „kā varot grēcīgs cilvēks šīs izdzīt.”

Reiz taču gadījies mācītājs, kurš savā mūžā tik reiz bij grēkojis, kādā tirgū, izsalcis būdams, bez atļaušanas klenģeri paņemdams. Gan raganas viņam arī šo grēku piemetušas, bet, kad Dievs to jau sen bija piedevis, tad tas, Dieva vārdu piesaukdams un to vietu nosvētīdams, kur raganas sen bija mājojušas, padarīja, ka tām bijis projām no Ragankalna jāiet. Tās visas uz leju pa Vaidavu aizskrējušas, kā Vāraus bērni kliegdami savu vecu dzīvokli atstādamas. Tie drīz sakrituši. Pašas tās dzīvojot pa visu Vaidavu izkaisītas.

Ozoliņš 1893: 94. Pēteris Cikusis Jaunrozē, pier. Dāvis Ozoliņš.

Verstes pusotras no Opes muižas, kādu nepilnu versti no Jaunrozes Cikušu mājām, kādu versti no Jaunrozes skolas tā lielceļa malā, kas no Jaunlaicenu Lūža uz Jaunrozi iet, atrodas Opes daļā palīdzens kalns, ko par Raganu kalnu nosauc. Še Ragankalna malā pie Vaidavas upes kādā vietā ir stāvs, augsts, smilšu klints krasts, no kura pašā apakšā iziet liels avots ar skaidru ūdeni. Ne tāļu no šā zemākas klints apakšas iztek otrs avots, kura ūdens ziemā paremdens. Šo apkārtnē daudzina par veselības avotu, jo šo ūdeni daudz cilvēki ar sekmēm lieto pret acu slimībām.

Pie šiem diviem avotiem upes malā esot senajos laikos raganas mājojušas, kuras daudzreiz redzētas vai dzirdētas ap pusnakti velējamies no lielceļa, kurš tur agrāk tuvāk gājis. Lielo mežu dēļ tur reti kāds savu kāju spēris. Pie šā avota agrāki ziedots. Vēl šinīs dienās te redz zemē šo to nomētātu, kā dzīparu galus, drēbes gabaliņus u.c. Mazākā avota ūdeni raganas lietojušas savu slimību dziedināšanai, lielākā pašas mazgājušās un upesmalā upes ūdenī drēbes mazgājušas un velējušas. Viņas dzeramo ūdeni smēlušas citā avotā netāļu no šiem, no kura izviris tumšs, rāvains un dubļains ūdens, kurš viņas spēcinājis visādos darbos. Pēc raganu piemājošanas šis kalns nosaukts par „Raganu kalnu”, tāpat arī Vaidavas upes mala dabūjuse vārdu „Ragankalna piekraste”. Mājas, ko priekš kādiem gadiem te mežā ietaisīja, sauca arī par „Ragankalnu”. Tagad te Opes muižas kalpu mājas.

Ozoliņš 1893. P. Paleja Apē un Sīmanis Mazaisjānis Jaunrozē; pier. Dāvis Ozoliņš.
> LTTP VII1: 362.

Atrašanās vieta

Koordinātas: 57.54032, 26.70777

Waze Google Map Sygic Car Navigation

Komentāri

Vietējās situācijas pārzinātāja un novadpētniecības informācijas apkopotāja Apes tūrisma speciāliste, vides gide Astra Binde (Tālr.: 22037518). Informācijas stenda par objektu uz vietas nav.

Foto, video

Projekta “Kulta identitāte” arhīvs