Papildmateriāli:
- Rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai: Zemgales plānošanas reģions
- Projekta “Kulta identitāte” tūrisma karte
- Andra Grīnberga grāmatas “Zemgales reģiona senās kulta vietas” elektroniskā versija.
Būtībā tas ir pilskalns, bet nereti uzskatīts arī par senu kulta vietu. Jau A.Bīlenšteins 1882.gadā, kad to pirmoreiz apraksta, to atzīst per senu kulta vietu un publicē teiku par Margas kalnu kā senu upurvietu, kurā dieviem upurētas jaunavas. Tās lietuviski sauc – mērgas. A.Bīlenšteins norādījis, ka niecīgais kultūras slānis kalnā liek domāt nevis par apdzīvotību, bet par Stupeļu pilskalnam atbilstošo kulta vietu. 1926.gadā pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš to gan atzīst par īstu pilskalnu un veic tā uzmērījumu un aprakstīšanu pilskalnu grāmatā. Pilskalns ir 21 m augsts, izteikts kalns ar 30 x 24 m lielu plakumu. Kalna augšdaļā redzamas terases, bet apkārt kalnam konstatēts apmetnes kultūrslānis.
A.Bīlenšteina pierakstīta teika: “Stāsta, ka pagānu laikos te dieviem esot upurēts un jumpravas tur uz altāra svētu uguni sargājušas. Viena jumprava tur esot noziegusies un savu godu nekopusi. Tad pēc svēta likuma esot sadedzināta.”. 2011.gada vasarā Ziemeļu mājas saimniece Janīna Bičole zināja izstāstīt teiku: “Mārgas pilskalnā meitai pils bijusi. Braukuši precinieki. Meitai bijis cits draugs. Bet precinieki savā starpā karojuši, līdz pili nodedzinājuši. Vecā Stupeļa meita Mērga sadegusi, bet viņas draugs ar bērnu dzīvi palikuši. Vecais Stupelis palicis savā pilskalnā. Pie Mārgas kalna vīra tēva brālis atradis lielu sudraba saktu, kas it kā domāts muzejā kādā atdota. Tas vēl pirms kolhozu laikiem. garā kalnā esot avots, no kura “ķēžu garumā” esot aprakts zārks ar bagātību – tas rakstīts kādā žurnālā, it kā “Atpūtā”vai “Sievietē”. Pie kalna dzīvojušas vārdotājas, pie kalna Bičole Marija, otra vēl turpat netālu. Savā starpā viena otrai būrusi.”
No kalna augšas skatu vieta – atvērums mežā no plakuma uz dienvidu pusi. Kalnu savulaik aprakstījis rakstnieks J.Veselis. Tuvumā esošajās mājās “Ziemeļi” saimniece Janīna Bičone veikusi novadpētniecību un apkopojusi dažādus nostāstus par Mārgas kalnu, ko viņa var izstāstīt interesentiem. Netālu Viņaukas ezers.