Ģeoloģisks-ģeomorfoloģisks piemineklis – valsts aizsargājama dabas teritorija. Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā. Gaujas Nacionālā Parka , Natura2000 teritorija. Objekta saistība ar kultu izriet no teikām par Velna darbībām gan pie paša ieža, gan apkārtnē. Lielākais smilšakmens izcilnis Sietiņieža dienvidu daļā nosaukts par Velna papēdi; D daļā, pie iegruvuma, atrodas arī Sietiņieža velnala. Sietiņieža velnala ir ~10,5 m gara. Ala unikāla ar to, ka tai abi gali vaļēji; te, netālu no agrākas, jau sagruvušās smilšakmens arkas vietas veidojas jauna arka. Pie ieejas ala ir plaša un augsta (5 m plata, 4 m augsta, 2,5 m dziļa), tālāk sašaurinās (30 cm augsta, 70 cm plata), līdz otrā pusē atkal veido piltuvi (dziļums 8 m, platums līdz 13 m), kas uztver visus sniega un lietus ūdeņus, kuri, tekot caur alu, to paplašina. (S. Laime, 2009) Alas augstums ir 1,2 m, grīdas platība 25 m2. Citi objekti tuvumā: Antonu velnakmens, Pobrenča avots, Vaidavas ezers, Zviedru priede, Stoķu klintis un Veselības avots.
Stāstījums
„Kokmuižas pagastā Gaujas labajā krastā pie Sietiņu mājas atrodas tā sauktais Sietiņa iezis. Uz tā agrāk sēdējis velns, neviens mācītājs nav varējis to izdzīt, jo katram bijuši grēki. Beidzot Rubenes mācītājs aizdzen Velnu caur iezim Gaujas atvarā. Vēl tagad iezī palicis velna caurums, kur mazie velni nesuši akmeņus, bet, Sietiņu gailim dziedot, izmetuši tos Briežu muižas tīrumā. Viņi gribējuši taisīt tiltu par Gauju.” (23, 7306, tc. M.Ivane, 70 g. v., pierakstījis K. Bukums 1926. g. Valmieras novada teikas. 1999.) „Sietiņa iezī, bijušā Velna mājoklī, alā, perinājoties milzīgi lieli vanagi kā aitas, un tos iedzīvotāji saucot par būmaņiem.” (9679 Bukums, Sast. I. Ruberte. Valmieras novada teikas. 1999.) (Vairāk sk.: S. Laime, 2009)
