Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 1722). Sīļu Badakmens šobrīd atrodas Viesaku briežu dārzā. Akmens atrodas krūmiem aizaugušā vietā, tālu no apdzīvotām vietām. Pirmoreiz Badakmens minēts rakstos 1889. gadā publicētā teikā. Tas ir 2,5 m augsts stabveida akmens, kura pamatnes laukums ir 2,3 x 1,3 m. Akmens raupjgraudains, tajā ir vairākas dziļas plaisas. Gar vienu šķautni pakāpieni, kas ļauj uzkāpt uz akmens. Akmens virspusē vairāki dabīgi veidojušies neregulāri dobumi. Badakmens ZA pakājē atrodas 0,5 m augsts 2,3 x 1,3 m liels ieapaļas formas akmens (J. Urtāns. Skudra pie kalna). Akmens nozīmību apliecina teiku virkne. Iespējams, Badakmeni varētu pieskaitīt Eiropas megalītu kultūrai. Pagaidām gan tautas teikās runātais vēl nav arheoloģiski apliecināts (J. Urtāns. Skudra pie kalna). Tuvumā Jumurdas muiža un parks, Cirstu muiža.
1889. gadā laikrakstā „Balss” 23. nr. publicēta teika: „Jumurdas–Cirstu robežās atrodas liels, milzīgam vīram līdzīgs akmens, tikai galvas viņam nav. Šo akmeni sauc par Bada akmeni. Tai laikā, kad akmeņi runājuši, šis lielījies, ka apgāzīšot visas mājas, tāpēc ļaudis lūguši karavīrus, lai palīdzot. Kareivji tad arī nocirtuši akmenim galvu, kas atronas vēl tagad turpat līdzās akmenim, kuram vienos sānos sarkana svītra no iztecējušām asinīm.” Akmens atradies uz Cirstu un Jumurdas pagastu robežas, un ļaudis runājuši, ka akmens nevar būt viena pagasta robežās, citādi tur būšot liels bads. Iespējams, ka akmens ar galvu senatnē kalpojis kā elktēls. (J. Urtāns. Sīļu Badakmens. Lauku Dzīve, 1988., Nr. 2) Dažās teikts, ka akmens „nācis pa jūru” vai „atnests ar ūdeni”.
Piekļuve ierobežota — slēgta privāta teritorija.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.