Avots un ala ir senas kulta vietas, to apliecina daudzie nostāsti un izrakumos atrastās ogles. Avotam nostāstos netiek piedēvētas dziednieciskas īpašības, bet gan spēja apstprināt vai noliegt nākotnes vēlmju piepildīšanos. Avots tiek saistīts teikām par Velnu kā iecienīta slāpju remdēšanas vieta. Ala, no kuras iztek avots ir 20 m gara. Citi objekti apkārtnē: Mazsalaca, Skaņākalna dabas parks.Avotam nostāstos netiek piedēvētas dziednieciskas īpašības, bet gan spēja apstiprināt vai noliegt nākotnes vēlmju piepildīšanos. Avots tiek saistīts teikām par Velnu kā iecienīta slāpju remdēšanas vieta. Citi objekti apkārtnē: Mazsalaca, Skaņākalna dabas parks.
Stāstījums
„No Skābumbaļļas jeb Rūguma ķērnes iztek dzidrs avotiņš. Turpat galda vietā dzirnakmens. Agrāk bijusi arī krūzīte, jo bijis jādzer ūdens, iepriekš iedomājot domu. Ja ūdens bijis skābs — doma piepildīsies, ja ne — viss palicis pa vecam.” (Atis Sloka Mazsalacā; Sast. I. Ruberte. Valmieras novada teikas.1999.) „Senos laikos Mazsalacas Skaņākalna Velna alā dzīvojos Velns, kas nav paticis vietējiem mācītājiem, un tie par katru cenu gribējušu viņu no tās izdzīt. Bet tas nav bijis viegli izdarāms. Kad mācītājs pie alas ieejas skaitījis tēvreizi, Velns skaitījis līdz un lūgšanas vārdi neko nelīdzējuši. Beidzot mācītājs iedomājies tēvreizi skaitīt no otra gala. To Velns nevarējis un meties bēgt. Bēgdams uz Salacu, viņš apgāzis savu skābumbaļļiņu, kas vēl tagad klintī redzama kā avotiņš, kas ietek Salacā.” (S. Laime,2009)
