Skuju Upurakmens (arī Skujupes upurakmens) ir iespaidīga izmēra, apaļīgas formas sarkanā rapakivi granīta veidojums. Grūti pieejamā atrašanās vieta, nosaukums un nostāsti, ka šeit kristīti bērni, varētu liecināt par piederību seno kulta objektu kategorijai. Akmens apkārtmērs ir 13 m, augstums 2,8 m, garums 4,65 m, platums 3,65 m. Pašlaik sašķēlies, tam virsū sakritušas lielas, nokaltušas egles. Tuvumā Kalnasmīžu avots, Āraišu ezerpils, Āraišu baznīca, Amatciems. Atrodas A/S Latvijas Valsts Meži īpašumā.
Stāstījums
Tautā saglabājušies nostāsti, ka pie akmens kristīti bērni. (Cēsu rajona padome, 2001, Iepazīsti Cēsu novadu.) „Ik pavasari Jurģu dienas agrā rītā visi Skuju ļaudis esot gājuši uz Akmeni Ūsiņam mielastu aiznest, lai tas cauru gadu gādātu par zirgiem un bitēm. Bet Jūlīte (Jūle Paegle, novadpētnieces Melānijas Vanagas vecāmāte, dzimusi 1858. g.) zināja pastāstīt, ka agrā bērnībā pie šī upurakmeņa ticis pārkristīts viņas tēvs Mārcis. Akmens novietojies upītes vidū un balstās uz savas šaurākās malas kā milzīgs, zaļš, šķautņains kristāls, sūnu segā ietinies. Skuju ļaudis šo upurakmeni saukuši īsi — tikai par Akmeni. Domāju, ka tagad mēs to varam saukt Skuju upurakmeni.” (G. Eniņš. 1993. Pēdējais upurakmens.)
