Spriču svētvieta

Spriču mājās interesējoties par svētvietu, saimnieks, kas te ieprecējies, atcerējās, ka vecāmāte tiešām stāstījusi par kādiem Zviedru kapiem, kas atradušies tīrumā aiz mājām. Piezvanot Antrai Ozolai, Spriču saimnieku meitai (dzimusi 1960. gadu sākumā), kas arī tagad dzīvo Spričos, bet strādā Alojā, viņa apstiprināja, ka vecāmāte tiešām kādreiz stāstījusi par Zviedru kapiem, kas bijuši tīrumā aiz Spričiem, tomēr kādu svētvietu vai ziņās norādīto liepu puduri A. Ozola nezināja. Zviedru kapi ap 1970. gadu nolīdzināti meliorācijā. Tajā vietā bijušas bedres, kurās bijuši sagāzti dažādi atkritumi. Vēl stāstīts, ka Spričos senos laikos it kā turēti zviedru karagūstekņi. Pirms 4–5 gadiem pa Zviedru kapu vietu staigājuši metālu meklētāji ar detektoriem, bet mājinieki viņiem nav ļāvuši darboties. Norādītā vieta — Zviedru kapi — atrodas tagad līdzenā, nedaudz viļņotā tīrumā vai pļavā ap 100 m uz ZA no mājām, aiz sakņu dārza un uz Z no kūtiņas. Ārēji neiezīmējas. Nupat vietu sarakušas mežacūkas; rakumos nekādas senvietas pazīmes netika konstatētas. Līdzās senvietai ir Limbažu–Alojas šoseja; otrpus senvietai ar lieliem vītoliem un citiem kokiem iezīmējas agrākais, tagad vairs nelietotais un aizaugušais lielceļš. Domājams, ka par Spriču svētvietu sauktā vieta ir jaunākos laikos nopostīta viduslaiku kapsēta. Svētvietas nosaukums, iespējams, piedēvēts saistībā ar kādreizējās iespējamās kapelas (baznīcas) pastāvēšanu vai uzskatu par kapsētu kā svētu vietu.