Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2502). Stoķu svētavotam piedēvētas dziednieciskas spējas, nostāsti liecina, ka galvenokārt ūdens līdzējis acu vainām. Avots iztek no klintīm, kurās atrodas visai iespaidīga alu sistēma (Patkula ala ir 85 m gara, to 1991. gadā atraka un izpētīja G. Eniņa grupa). Pašlaik avota tuvumā esošās klintis dabas un cilvēka iedarbības rezultātā degradējušās.Tuvumā esošie objekti: Vaidava, Vaidavas ezers, Antonu akmens, Sietiņiezis. Alas sienās atrodami dažādi seni gravējumi, t. sk. Patkula ģerbonis, kas devis nosaukumu alai. Atrastas arī vairākas senas zīmes. Iespējams, tās saistītas ar seniem dziednieciskiem rituāliem. (S. Laime, 2009) Tuvumā esošie objekti: Vaidava, Vaidavas ezers, Antonu akmens, Sietiņiezis. Ala noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija. Ģeoloģijas ģeomorfoloģijas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālā Parka lieguma zonā, Natura 2000.
Ir nostāsti, ka septiņpadsmitajā gadsimtā te dzīvojis barons Patkuls — latviešu nīdējs. Stoķu svētavots (Veselības avotiņš) iztek no alas. Avotam ziedoja, jo ticēja, ka tas ārstē. Ja ņēma citu cilvēku iemesto naudu, kaites nāca līdzi. „Patkula alu tēvs nosauca tādā vārdā. Uz tās stāvās klints ir ģerbonis virsū. Pašā augšā viņam tāds kā krusts izskatījās, tur bija kaut kādi uzraksti arī. Patkuls esot atrasts pie Rubenes baznīcas noslēpies liepā. Viņš zviedru laikā skaitījies kara noziedznieks. Patkuls bija dāvinājis Rubenes baznīcai biķeri. Uz tā biķera tāds pats ģerbonis bijis kā alā, tāpēc tēvs alu nosauca par Patkula alu.” (S. Laime, 2009)
Projekta “Kulta identitāte” arhīvs
