Strautmaļu liepa

Pēc Strautmaļu saimnieces Dagnijas Pēterēnas teiktā, Zviedru liepas kādreiz esot bijušas kā baznīca, tur baroti ganiņi un noturēts svētbrīdis pēc viņas vecvecmātes kāzām Ērģemes baznīcā. Vecvecmāte vēl pat 20. gadsimta 50. gados esot gājusi pie liepas kā uz baznīcu. Ziemeļvidzeme ir viens no reģioniem, kur ziedošana pie kokiem un akmeņiem Latvijā saglabājusies visilgāk. Ziedošana notikusi ap Strautmaļu Zviedru liepu pusmēness veidā no dūres lieluma akmeņiem saliktā krāvumā, kas līdz mūsdienām nav saglabājies. Kāds mežsargs atcerējās teiku: „Kad Zviedru karš beidzies un Mierkalnos noslēgts miera līgums, pie Straumaļiem zviedru komandieris esot iesitis zemē trīs liepu mietus. Ja tie augšot, tad zviedri vēl atgriezīšoties.” (G. Eniņš. 100 dižākie un svētākie. 2008)

Waze Google Map Sygic Car Navigation

Strautmaļu liepa uzskatīta par tādu kā baznīcu — Dagnijas Pēterānes vecvecmāmiņa aptuveni līdz 1950. gadam nākusi pie liepas kā uz baznīcu. Šeit tikuši arī baroti veļi — gariem nests ēdiens. Pie liepas mantkārīgi cilvēki ir meklējuši zeltu, taču nekas nav izdevies, jo traucējušas liepas saknes. Pēckara gados vietējo māju puikas nākuši šaut uz liepas galotni ar ieročiem (bisēm), kas palikušas pēc kara. Ieročus uz mājām nav nesuši, bet atstājuši liepas dobumā. Blakus esošajā mežā ir dūksnājs/purvs — tur bieži apmaldoties pat Dagnija, kas pie meža dzīvo visu mūžu. Pirms 500 gadiem gar liepu tecējusi upe, tagad no tās palicis vien mazs, pārpurvojies avots. Blakus teritorijā bijis arī kalns, kuru 1983. gadā noraka, lai uzbūvētu ceļu, kas ved uz Strautmaļu mājām. Tagad tā vietā ir karjers.

Pie liepas ir pagasta uzstādīts neliels informācijas stends, uz kura ir leģenda par liepu un fakti par zviedru mācītāju, kas kalpojis Kārķu pagasta draudzē. Lielākais informācijas avots ir Strautmaļu saimnieces Dagnijas Pēterānes stāstījums par liepas mūžu un notikumiem tuvākajā apkārtnē dažādos laika posmos, kas savukārt ietekmējuši liepu. Dagnijas kundze pati raksta dzejoļus, no kuriem vienu, kas tapis 2003. gadā un kurā ir izstāstīts viss liepas „dzīves stāsts”. Dagnijai Pēterānei ir arī personiskais foto arhīvs/albums, kur var aplūkot liepas izskatu citos gadalaikos, kā arī laikā, kad tika veikti sakopšanas darbi teritorijā ap liepu. Tāpat ir izveidota Strautmaļu viesu grāmata.

Visus teritorijas labiekārtošanas un sakopšanas darbus vairāku gadu garumā ir veikusi pati saimniece ar savu ģimeni. Apkārt liepai kolhoza laikos bijis daudz akmeņu — tai nebija iespējams piekļūt. Visi akmeņi ir sanesti vienkopus, izveidojot kompozīciju lāses formā.

Projekta “Kulta identitāte” arhīvs

• 
  Andrecēnu Velna gulta
• 
  Jēču bļodakmens
• 
  Katrīnas Baznīcas kalniņš
• 
  Rūjienas Svētavots
• 
  Veckulpju Lielais akmens

• Kābeles pilskalns
• Juratas pilskalns
• Rūjienas pilskalns