Dižakmens izmēri: garums 6,80 m, platums 4,90 m, augstums 2,75 m, apkārtmērs 20,70 m, tilpums ap 40 kubikmetri. Akmens virsmā liela – 1,1 x 0,9 m, dabiska, lēzena iedobe. Virsmas austrumu pusē atplīsuma jeb atšķēluma robs.
Stāstījums
Pie akmens 1977.-1978.g. notikuši arheoloģiskie izrakumi, atrastas 10.-13.gs. senlietas. Stubavs A. Izrakumi Stupeļu pilskalnā un senpilsētā 1977.gadā. // Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977.gada pētījumu rezultātiem. Rīga, 1978.g., 64.-65.lpp.: „Senpilsētas ziemeļrietumu daļā izpētīts rajons (100m2), kur atrodas 28m2 liels akmens, iespējams, kultakmens. Akmenim samērā līdzena virsma ar vairākām dabiskām ieplakām. Virsmā un sānos konstatējamas senas deguma pēdas. Austrumu pusē uguns ietekmē daļa akmens plākšņu veidā nošķēlusies jau senatnē, jo šīs atšķilas parādās arī kultūras slāņa apakšējās kārtās. Austrumu pusē gar akmeni iedziļināts lēzens grāvītis. Divi citi līdzīgi iedziļinājumi pamatzemē, kuri puslokā stiepjas paralēli lielajam akmenim, sākas no diviem vidēji lieliem skaldņotiem granītakmeņiem, dienvidos kultakmenim. Izrakumu laukuma dienvidaustrumu stūrī no nelieliem akmeņiem veidots parastā tipa pavards, kura tuvumā atrastas vairākas senlietas, daudz lausku, kaulu un dzelzs sārņu.”.
Arheoloģijas piemineklis: Stupeļu kalns – pilskalns ar apmetni un kulta akmeni. Dižakmens, aizsargājams arī kā dabas objekts. Jēkabpils rajona kartē (Jāņa sēta, R., 2010.g.) akmens iezīmēts pilskalna pretējā pusē.
