Svētavota ala ir pirmā Latvijas ala, kas minēta zinātniskajā literatūrā. Jau 1764. gadā to aprakstīja vācbaltu etnogrāfs G. F. Millers.
Ala, gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa.
Liepas ciemā, aiz pieminekļa 1919. gada Cēsu kaujās kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem. No speciāli iekārtotā stāvlaukuma ir norāde uz objektu, norādes izvietotas arī vairākos krustojumos pie Liepas ciema.
Zilākalna ciems, no ceļa Valmiera–Zilaiskalns norāde pa kreisi uz Zilokalnu
