Svētavota ala ir pirmā Latvijas ala, kas minēta zinātniskajā literatūrā. Jau 1764. gadā to aprakstīja vācbaltu etnogrāfs G. F. Millers.
Vienas no garākajām alām Kurzemē. Sarežģītu, šauru un zemu alu labirints, kas 1993. gadā atrakts un kādu laiku bijis ap 40 m kopgarumā.
Uz Velna akmeni ir trīs secīgas norādes Plostu–Aizdzires lielceļa malā, kas ļauj akmeni viegli atrast, bet par Velna alu stāsta tikai pēdējā norāde pie automašīnu stāvvietas pie Plostu–Aizdzires lielceļa.
Ala, gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa.