Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas arhīvā par Elku liepu un tās vietu atrodamas interesantas ziņas: „Elku kapsēta, kas tiek lietota arī šodien, atrodas nelielā, apm. 1 m augstā uzkalniņā. Kapsētas DA stūrī aug veca, žuburota liepa. Lielākais stumbrs (..) vidū pāršķēlies, viens tā zars pārliecies pār kapsētas sētu un „guļ uz zemes””. 2011. gadā Elku liepa bija daudzstumbru koks, kas aug abpus kapsētas žogam. Kapsētas pusē augošie stumbri ir 1,45 m, 1,28 m, 1,58 m un 1,02 m apkārtmērā, savukārt ārpus kapsētas augošie — 1,10 m, 1,50 m, 1,59 m un 2,30 m. Pēc skata vecākā no atvasēm ir kapsētas ārpusē esošā slīpā atvase, kas zemu sazarojas. Tikai rūpīgi ieskatoties, iespējams secināt, ka abpus sētai augošās liepas un to atvases ir izaugušas no viena koka.
Kopš 20. gadsimta sākuma par Elku liepu kapsētas malā pierakstīti vairāki īsi stāstījumi kā par senu kulta koku. Mūsdienās objekts nav izteiksmīgs. Tas atzīmējams tikai kā senā kulta vieta, jo neviena no liepu atvasēm ne tuvu nav dižkoka izmēros. Dažādas Elku liepas ir raksturīgas Kurzemei, un šī vieta ir viena no daudzajām.
220 m uz D no Elku liepas ir kalniņš „Baznīcas vieta”, kur, pēc vietējo iedzīvotāju sniegtām ziņām, bijusi koka baznīca, kas ap 1900. gadu nodegusi.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.