Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2507). Viens no populārākajiem, teikām apvītajiem senču svētozoliem, kurās skaidri redzama ozola iesaiste kulta darbībās (upurēšana, pielūgšana, mirušo pieminēšana). Pirmie fiksētie rituāli, šķiet, ir no 1127. gada, kad sāmsalieši upurējuši pie ozola vietējam saimniekam atņemtu aunu. Apkārtmērs: 8,5 m, augstums 10 m, vecums 450 g. Pašlaik saglabājusies tikai ozola vieta (nolūzis 1967. gada vētrā), tieši tai blakus aug jaunais ozoliņš, kas stādīts no Tūteres ozola zīles. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka nolūzušā ozola stumbra daļas izmantojis koktēlnieks Valters Hirte, un daļēji tās apskatāmas muzejā Mazsalacā. Pašlaik ozola vietai apkārt aug vesela ozolu birzs. Tuvumā Mazsalaca, Dreimaņu Velna ozols, Aņģīšu velnakmens un citi.
„Valmieras apriņķī, Košķiles pagastā pie Tūteres mājām atrodas liels ozols. Teika stāsta, ka šis ozols izaudzis no ozola spieķa, kuru zviedru ķeizars, ārā ejot no mūsu zemes, esot iespraud’s. Tagad šis ozols ir sastīpots, lai neizirtu. Ozola vidū var saiet trīspadsmit cilvēku.” (pier. R. Holste, 1938. FS 834, 4515. Latviešu tautas teikas: Izlase. 1961. Sast. A.Ancelāne) Cita teika stāsta, ka Ivana Briesmīgā iebrukuma laikā krievu zaldāti pie koka piesējuši Tūteru saimnieku. Gribējuši, lai viņš izstāsta , kur dabūt bagātu laupījumu. Tā kā vīrs neko nav teicis, zaldāti sākuši viņu spīdzināt, dedzinājuši kāju pēdas. Tūters lūdzis palīgā senču Dieviņu, kurš caur ozolu devis tādu spēku, ka vīrs sarāvis virves, paķēris ratu ilksi un ar to apsitis 12 iebrucējus. (G. Eniņš. 2008. 100 Dižākie un svētākie.) Neprātīgākā teika stāsta, ka ozols esot jau no Noasa laikiem, citos nostāstos lasāms, ka šeit garāmejot atpūties gan Lietuvas kunigaitis Ģedimins (1322. g.), gan Pētera I karapulki (1708. g.); 1208. gadā Vācu krustneši, atgriezdamies no Sakalas, nopostījuši upuraltārus. 1127. gadā sāmsalieši, sirodami pa Metsepoli, pie ozola upurējuši vietējam zemniekam nolaupīto aunu. 1808. gadā holēras laikā pie ozola notikušas sēru procedūras. 1967. gada vētra nolauza slaveno ozolu (vecums tika lēsts no 900 līdz 1000 gadiem), Mazsalacas koktēlnieks Valters Hirte tā koksni izmantoja savu mākslas darbu veidošanai. 10 gadus pirms ozola nolūšanas Hirte bija iedēstījis ozola zīles. Pašlaik bijušā ozola vietā kuplo ozolu birzs. (G. Eniņš. 100 Dižākie un svētākie. 2008)
Projekta “Kulta identitāte” arhīvs
