Unkšu bedrīšakmeni 2010. gadā apzināja A. Grīnbergs. Akmens ir 1,9 m garš, 1,75 m plats un 0,9 m augsts. Pēc sastāva akmens ir vidēji kristālisks pelēcīgs gneiss. Akmens virsmā ieveidotas 11 kvalitatīvas un vēl 12 varbūtējas bedrītes. Dziļākā bedrīte ir līdz 2 cm dziļa. Savukārt cita bedrīte akmens virsmas austrumu daļā ir ar ovālu sāna izslīpējumu. Domājams, ka akmens ir saglabājies savā sākotnējā vietā — mūsdienās meliorētas pļavas vidū, kas tagad tiek lietota kā ganības. Lopi akmens pakāji ir tā nostaigājuši, ka apmeklējuma brīdī tur vairs zāle neauga. (Grīnbergs, 2010.; ar J. Urtāna papildinājumiem.)