Bļodakmens tika atklāts 1980. gadā, pētot O. Ozoliņa hipotēzi par senu svētvietu Vaidavas pilskalna tiešā tuvumā (akmeņu sistēmiski krāvumi). Hipotēze gan netika apstiprināta, bet arheologi atrada akmeni ar mākslīgi veidotu dobumu, kas ļāvis izdarīt pieņēmumus, ka šeit tomēr bijusi sena kulta vieta. Diemžēl bļodakmens ir pa pusei iznīcināts, otra akmens puse nav atrodama. Atlikušās bļodakmens daļas izmēri ir: garums 0,96 m, platums 0,70 m. Aptuveni rēķinot, akmens diametrs kādreiz bijis 1,02 m, kas ir bļodakmeņiem tipisks izmērs. Pēc formas akmens bijis vai nu dabīgi ieapaļš, vai arī jau apstrādāts tuvu cilindriskai formai, par ko liecina viena sānu mala, kura saglabājusies neskarta. Akmens virspusē izveidots dobums aptuveni 21 cm diametrā, kuram apakšā, pa perimetru, gar malu izveidota gredzenveida grope (2 cm plata un līdz 1,5 cm dziļa). Citi objekti tuvumā: Vaivadas pilskalns, Rubene, Briņķu silavots, Zviedru priede. Gaujas Nacionālā Parka teritorija, Natura2000.
Stāstījums
Pierakstīti folkloras materiāli līdz šim nav atrasti. Vietējie iedzīvotāji nezina neko pastāstīt par objektu.
